Cik bīstams ir šis vīruss un kādēļ tas tik strauji izplatās Latvijā uzzināsiet turpinājumā!
Kā vēsta portāls jauns.lv, sauss klepus, apgrūtināta elpošana, augsta temperatūra – ar tādiem simptomiem šajā ziemas sezonā saskārušies ne mazums bērnudārznieku un jaunāko klašu skolēnu. Tas nav nedz Covid, nedz arī kāds jauns un nezināms vīruss. Izplatību sācis zināmais respiratori sincitiālais vīruss (RSV), kas ne vien atstājis pustukšas pirmsskolas izglītības iestāžu grupas, bet pārpildījis arī Bērnu slimnīcu.
Simptomi gan līdzīgi kā citiem elpceļu vīrusiem, taču RSV īpaši smagi var izpausties tieši pašiem mazākajiem (2 – 3 nedēļu vecumā), jo samērā bieži bērniem šī infekcija var beigties letāli. Pēc Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) datiem pēdējo divu nedēļu laikā šī vīrusa īpatsvars ir sasniedzis 22,4 %, un tas ir gana daudz, lai par to brīdinātu.
Cik bīstams ir šis vīruss, un kāpēc tik strauja izplatība vaicājām Bērnu klīniskās universitātes Alergoloģijas un pulmonoloģijas profila Virsārstei Inetai Grantiņai.
Nejauks klepus pat nedēļām ilgi
Ārste uzsver, ka šis gan nav nekāds jauns vīruss, akūts bronhiolīts, ko ierosina RSV tiekot novērots katru gadu. “Ar to slimo bērni līdz 2 gadu vecumam, vienai trešdaļai no visiem bērniem šī slimība būs bijusi līdz pirmajai dzimšanas dienai. Visbiežāk ar bronhiolītu saslimst bērni no 3 līdz 6 mēnešu vecumam, un parasti saslimšana notiek ziemas mēnešos (arī no oktobra līdz martam),” teic Grantiņa.
Ārste stāsta, ka akūts bronhiolīts parasti sākas ar iesnām vai aizliktu degunu, bet 2-3 dienu laikā tiek inficēti bērna sīkie, dziļie elpceļi (bronhiolas) un plaušas, tajās veidojas iekaisums, sakrājas vairāk gļotu, tādēļ bērnam ir grūti elpot un ēst.
“Vairumam bērnu bronhiolīts norit kā viegla saslimšana un bērna elpošana, ēšana kļūst vieglāka piecu dienu laikā, tomēr klepus parasti ir ilgāk (parasti apmēram trīs nedēļas vai ilgāk). Nav medikamentu, kas varētu izārstēt bronhiolītu, bet parastie medikamenti, ko ļauts lietot akūtu saslimšanu laikā bērniem (piemēram, paracetamols vai ibuprofens), var atvieglot slimības simptomus,” tā Grantiņa.
Kad jādodas uz slimnīcu?
Ārste atzīst, ka parasti bērni ar šo diagnozi ārstējas mājās, tomēr ar dažiem izņēmumiem. Proti, ārstēšanās slimnīcā nepieciešama, lai atvieglotu elpošanu, nodrošinātu to, ka bērniņš kaut ko apēd. “Bronhiolīts var būt smaga slimība, un dažiem bērniem ir lielāks risks slimot smagi,” piebilst ārste.
Pacientam nepieciešama ārstēšanās stacionārā, ja bijusi vai ir novērojama:
- apnoja,
- pieturas skābekļa saturācija zem 92%,
- pacients nav uzņēmis nepieciešamo šķidruma daudzumu (50-75% no ierastā),
- ja vērojams smags respirators distress – stenēšana, izteikta krūšu kurvja padevīgo vietu ievilkšanās, tahipnoja virs 60-70x minūtē.
“Pacienta aprūpētājam jābūt apmācītam atpazīt klīniskā stāvokļa pasliktināšanos (“sarkanā karoga” simptomus), tos vērojot, jāatgriežas uz atkārtotu novērtēšanu. Pierādījumi liecina, ka bronhiolīta terapijā nav efektīvi tādi medikamenti kā antibiotikas, salbutamols, glikokortikosteroīdi un citi,” uzsver Grantiņa.
Riska faktori smagākai klīniskai gaitai ir:
- Bērns ir dzimis priekšlaicīgi
- Ir ļoti mazs (jaunāks par 3 mēnešiem)
- Slimo ar citam slimībām, kas var ietekmēt slimības gaitu (piemēram, cistiskā fibroze, sirdskaite, muskuļu slimības, imunodeficīts)
- Bērns nav zīdīts ar mātes pienu pirmajā dzīves gadā
- dzīvo mājā, kur kāds smēķē
“Vismagāk šī vīrusa ierosināts bronhiolīts attīstās jaundzimušajiem, slimība sākas ar iesnām, paaugstinātu ķermeņa temperatūru, apgrūtinātu ēšanu, klepu, kas var būt ļoti mokošs, sauss, apgrūtinātu elpošanu. Smagākos gadījumos bērniem ir samazināts skābekļā daudzums asinīs, tāpēc bieži vien mazie bērni tiek stacionēti,” nosaka ārste.
Viņa arī atzīst, ka šobrī Bērnu slimnīcā vērojams izteikts šo pacientu pieplūdums. Vīruss ir gana lipīgs.
“Sarkanā karoga simptomi”, kas jāprot atpazīt vecākiem
- Pieaug elpošanas darbs (stenēšana, nāsu cilāšanās, krūšu kurvja padevīgo vietu ievilšanās)
- Bērns uzņem mazāk šķidruma (50-75% no normālā apjoma), vai nav diurēzes (sausas autiņbikses) ilgāk nekā 12 stundas
- Bērns neelpo ilgāk nekā 6 sekundes (apnoja)
- Lūpu āda vai gļotāda zem mēles ir zilgana (cianoze)
- Spēku izsīkums (piemēram, neatbild uz sociāliem stimuliem, pamostas tikai pēc ilgstošas modināšanas)
Profilakses pasākumi, kas var pasargāt no saslimšanas ar RSV un citām infekcijām:
- bieži un rūpīgi mazgājiet vai dezinficējiet rokas, māciet to darīt arī bērnam;
- izvairieties pieskarties acīm, mutei, degunam ar nemazgātām rokām;
- izvairieties no cieša kontakta ar slimiem cilvēkiem;
- klepojiet un šķaudiet, aizsedzot muti un degunu, vienreizējās lietošanas salvetē vai saliektā elkonī;
- tīriet un dezinficējiet virsmas un priekšmetus, kuriem cilvēki bieži pieskaras, piemēram, rotaļlietas, durvju rokturus un tālruņus u.c.;
- bieži vēdiniet telpas;
- izvairieties no tādu sabiedrisko vietu apmeklēšanas, kur pulcējas liels cilvēku skaits notiek cilvēku drūzmēšanās, īpaši ja dodieties kopā ar maziem bērniem;
- ja slēgtās telpās nav iespējams ievērot distancēšanos, ieteicams lietot medicīnisko sejas masku vai respiratoru;
- ja novērojiet saslimšanas simptomus, palieciet mājās, neapmeklējiet darbu, izglītības iestādes vai citas sabiedriskas vietas. Neļaujiet slimiem bērniem doties uz izglītības iestādi vai publisku pasākumu. Tas palīdzēs pasargāt citus no saslimšanas.
Ne tikai Latvijā
Kopš 2022. gada oktobra 11 ES/EEZ dalībvalstīs (Dānijā, Francijā, Vācijā, Ungārijā, Īrijā, Luksemburgā, Nīderlandē, Portugālē, Slovēnijā, Spānijā, Zviedrijā kā arī Apvienotā Karaliste) Eiropas uzraudzības sistēmai (TESSy) ziņots par pieaugošiem RSV infekciju vai bronhiolīta gadījumiem, ko bieži izraisa RSV infekcija.
Vairākas valstis ir ziņojušas par RSV konstatēšanas gadījumu skaita pieaugumu jau sezonas sākumā, savukārt Francijā, Īrijā, Spānijā, Zviedrijā un Amerikas Savienotajās Valstīs ir ziņots par pieaugošu bērnu hospitalizāciju.
Šogad RSV sezona sākusies agrāk nekā pirms Covid –19 pandēmijas sezonās. Iemesls varētu būt atvieglotie epidemioloģiskās drošības pasākumi, tāpēc šis agrīnais gadījumu skaita pieaugums nav negaidīts, lai gan ir nepieciešama turpmāka uzraudzība. Tik liels bērnu hospitalizācijas gadījumu skaits vairākās valstīs rada slogu arī veselības aprūpes nozarei.
