Mans ceļojums sākās mazā pilsētiņā 100 km attālumā no Sanktpēterburgas. Jau no 5. klases zināju: tiklīdz pabeigšu skolu, noteikti tiekšos stāties Pēterburgas institūtā, lai apskatītu un izzinātu lielo pilsētu!
Es cītīgi mācījos, paturot prātā savu mērķi. Lai vienoto valsts eksāmenu nokārtotu ar augstiem vērtējumiem, man bija jāstrādā 2 vasaras sezonas pēc kārtas, vācot naudu pasniedzējiem. Tolaik mūsu ģimenei nebija lieku līdzekļu. Un beidzot ir pienācis ilgi gaidītais laiks. Ar atestātu rokās un ātri pukstošu sirdi devos uz Pēterburgu iesniegt dokumentus.
Šodien es skaidri atceros to sviestmaižu garšu, ko mamma man bija pagatavojusi, lai man būtu ko iekost “pa ceļam..” Veiksme man uzsmaidīja. Es ne tikai tiku uzņemta divās augsta līmeņa augstskolās, bet arī viena no tām man iedeva iespēju dzīvot kopmītnē!
Tajā brīdī izvēle bija šāda, un es pārvācu savas mantas uz jauno istabu, lai sāktu šo jauno posmu. Sākumā nebija nemaz tik viegli.. Ar stipendiju knapi pietika pārtikas iegādei, nemaz nerunājot par drēbju iegādi. Izklaide bija ārpus robežām. Man bija jāatrod nepilnas slodzes darbs, kas nozīmēja, ka es atgriezos savā istabā tikai un vienīgi gulēt, jūtoties ārkārtīgi nogurusi. Tomēr es uzsūcu Pēterburgas atmosfēru, ieelpojot tās ielas, pagalmus ar to neatkārtojamo šarmu un varenību. Tālāk seko pats interesantākais..
