Viņš sāka zvanīt meitai, jautāt par viņas lietām, mēģināt viņu izglītot. Tas izskatās ļoti dīvaini.
Pirms dažiem mēnešiem man zvanīja mans bijušais, lai sūdzētos, ka mūsu meita krāso matus. Kā es varēju ļaut tam notikt un tamlīdzīgi. Viņa tos regulāri krāso jau divus gadus. Es tur neko tādu neredzu.. Pusaugu meitene meklē savu stilu, vēlas izskatīties spilgti, kas tur slikts? Bet bijušais uzstāja, ka tas ir nepareizi, viņa izskatījās pēc vieglas tikumības meitenes, man kā mātei esot kaut kas jādara..
Es netaisījos neko darīt. Es arī neesmu pilnībā apmierināta ar savas meitas izskatu, bet tas ir atkarīgs no viņas, kā viņa izskatās. Skolā man nekādus komentārus neteica.. kā arī viņa nestaigā pa ielu kaila – neko vairāk nevajag. Kad meita izaugs, visi šie dīvainie tēli un kara gleznas pazudīs paši no sevis. Pa to laiku viņai ir tik ērti. Ja tēvam kaut kas nepatīk, viņš pats var runāt ar savu meitu…
Mans bijušais vīrs ņēma vērā manu padomu un runāja ar mūsu meitu. Cik varu spriest, viņu saruna neizdevās. Viņš mēģināja uz viņu izdarīt pārāk lielu spiedienu, lai gan nav īsti skaidrs, ar kādām tiesībām.
Viņas acīs viņas tēvs nav autoritāte.. Tā kā viņa pati varēja aizceļot pie vecvecākiem, tēvs viņu redzēja reizi gadā.
Protams, meita visas viņa morālās mācības ņēma pie sirds. Ar pusaudžiem jau ir grūti, bet, ja tie tiek nospiesti šādi, tad nekas labs nesanāks. Tas ļoti tālu no pusaudžu psiholoģijas izpratnes. Viņš uzskata, ka meitai ir pienākums uzklausīt viņa viedokli par savu izskatu un tagad arī uzvedību. Un meita bijušajam vīram neko nav parādā, ko viņa arī pierāda..
Pēdējo mēnešu laikā viņš ir tik ļoti nomocījis bērnu, ka viņa nemaz nevēlas ar viņu sazināties, viņa saka, ka viņš ir pieriebies. Mans bijušais vīrs ar savām pretenzijām man arī jau ir apnicis… Viņš stāsta, ka pati bērnu neaudzinu, jo man nav laika – man ir vēl sešgadīgs dēls, drīz piedzims vēl viens. Bet kaut kādā brīnumainā veidā es atrodu laiku, lai vērstu savu meitu pret tēvu…
Viņš pat deva mājienu, ka iesūdzēs tiesā, lai meita varētu dzīvot pie viņa. Es nezinu, kā viņš to iedomājas, bet viņš man to pateica pilnīgi nopietni. Toreiz neizturēju, teicu, ka pirms tam bērnu vajadzēja audzināt, nevis tagad, kad viņa drīz kļūs pilngadīga, to darīt jau ir bezjēdzīgi…
Bet viņš nelikās mierā, līdz notika tas, ka viņa meita nevēlējās sazināties ar viņu nekādā veidā. Bijušais tagad uz viņu ir aizvainots. Pieaugušu vīrieti aizvainoja pusaudze! Es vispār nesaprotu, kas notiek.
Bijušais vīrs nebija ideāls, taču viņš vienmēr šķita adekvāts cilvēks. Jā, viņš nebija piemērots ģimenes dzīvei, bet nebija arī tik dīvains, kā šobrīd liekas… Viņš nesaprot, ka viņa uzvedība tikai saasina plaisu starp viņu un meitu. Kāpēc viņš meitai piesējās, ko viņš gribēja ar to panākt, nav skaidrības…
Mamma apgalvo, ka šādi viņš pārdzīvo pusmūža krīzi, un tai drīz vajadzētu pāriet. Es ceru, ka viņai ir taisnība, jo es, protams, cenšos vismaz kaut kā glābt savas meitas attiecības ar tēvu, bet pašlaik viņš tās norok “kudiš” ātrāk..
Kā Jums šķiet, vai tas ir normāli, ka pēc tik ilga laika posma, mūsu meitai pēkšņi ir uzradies tēvs kurš grib atsākt kontaktu? Komentāru atstājiet zem facebook ieraksta!
