Ir pagājis vairāk nekā viens gads. Meitenei tagad ir trīsdesmit pieci gadi. Viņa strādā par pārdošanas vadītāju kādā birojā. Dēls ir pilnībā atkarīgs no vecmāmiņas. Tā arī viņai nav parādījies neviens cienīgs vīrietis. Arī naudas nav pārlieku daudz… Bet meitene turpina apmeklēt visādus kursus un turpina ticēt šīm nejēdzībām. Viņa turpina gaidīt, kad viņai uzsmaidīs veiksme un viss notiks kā bija teikts kursos..
Galu galā, vēlme pēc mērķa un ticība uzvarai ir vissvarīgākās lietas. Bez šīm te lietām nekas nenotiks..
Vai Jūs ticiet šādiem kursiem? Vai nenotika tā, ka šī te meitene vienkārši pazaudēja ģimeni? Atstājiet savu komentāru zem facebook ieraksta!