Es sāku viņu klusi mudināt uz šo tik acīmredzamo domu – mums vajadzētu būt kopā! Viņš mani maigi noskūpstīja un teica, ka viss notiks, bet ne tagad. Mums vēl jāgaida.
Un tad kādu dienu viņš neieradās darbā. Es mēģināju piezvanīt, bet viņš meta nost. Es nezināju, ko domāt! Mani visu laiku mocīja doma, ka ar viņu varēja notikt kaut kas šausmīgs. Naktī negulēju. Un nākamajā rītā darbā, uz kuru steidzos ļoti agri, cerībā vismaz kaut ko dzirdēt par savu mīļoto, uzzināju, ka vakar viņš nebija darbā, jo viņa sievai piedzima bērns. Un visu šo laiku viņš atradās dzemdību namā.
Tas ir… viņa sieva, ar kuru, pēc viņa teiktā, ilgu laiku nebija ģimenē harmonijas, visus šos mēnešus vienkārši bija grūtniecības stadijā! Tāpēc keksa trūkums un tā rezultātā mana mīļotā izmisīgais seksuālais izsalkums.
Un es biju vienkārši piemērota meitene, kas paspilgtināja viņa grūto bērna gaidīšanas laiku!
Tajā dienā es saslimu un aizgāju no darba. Mājās uznāca tāda histērija, ka nākamajā dienā vairs nevarēju tikt uz darbu – visa seja no raudāšanas bija pietūkusi.
Un dienu vēlāk, kad beidzot ierados birojā un satikos ar savu mīļāko, es viņam pateicu, ka viss ir beidzies.
Viņš mēģināja kaut ko paskaidrot, teica, ka ne viss ir tik vienkārši, ka viņš mani mīl. Noteikti! Viņam arī bija jāizdzīvo vēl daži mēneši, pirms viņa sieva atgriezās normālā seksuālajā dzīvē. Bet man tas viss – kā ar nazi nogriezts.
Tāpēc es pati vairs nevienam neieteikšu iesaistīties ar precētiem cilvēkiem. Visas šīs runas par sliktajām sievām un sarežģītām situācijām ir tikai veids, kā apmānīt galvu un ievilkt gultā lētticīgu, mīlestības izslāpušu muļķi.
Kā Jums šķiet, kurš šajā gadījumā rīkojās nepareizi? Mīļākā, precētais vīrietis, vai abi? Atbildi rakstām komentāros zem facebook ieraksta!
