Es padalījos ar savu mammu, ka man ir uzradies vīrietis. Mamma pat necentās izrādīt prieciņu savā sejā, skābi ieteikdama, ka nevajag priecāties pirms laika, mazums arī jaunais ir tāds pats, kā tavs bijušais..
Un tad dzīvoklis kurā es dzīvoju – applūda. Augšstāva kaimiņiem vannas īstabā plīsa caurule, un līdz ar to, ūdens tika līdz mums.. Es nolēmu atjaunot dzīvokli.
Kamēr strādāju, pārcēlos dzīvot pie mammas, jo tika izīrēts otrs dzīvoklis un māja vēl nebija pabeigta. Man šķita pāragri pārcelties pie sava jaunā drauga, lai gan viņš bija šādu variantu piedāvājis… Mamma neprotestēja, teica, ka tikai priecātos par šo izvēli..
Mani apņēma rūpes, mamma gatavoja un pasniedza ēst, tāpat kā bērnībā, un arī pamazām manā galvā pameta idejas, ka būu jāuztraucas arī par brāļadēlu likteni, jo viņi nebija baigi turīgie..
Otrajā nedēļā, uzturoties pie mammas, es sāku justies kaut kā dīvaini. Šķiet, ka es neslimoju, bet kaut kā jūos dīvaini, ne kā vienmēr..
– Varbūt Tu esi pārgurusi? “Tev ir jāatpūšas,” mana māte teica ar satrauktu skatienu.
Es gaidīju, domājot, ka, ja tas ir pārslodzes dēļ, tad īsajā atvaļinājumā viss uzlabosies, bet es nenocietos un devos pie ārsta. Tur mani pārbaudīja un nosūtīja uz analīzēm.
Un šie testi, lai noteiktu, vai asinīs ir kaut kas tāds, kam nevajadzētu būt. Dažu hormonu līmenis ir pārāk augsts, kas ir patoloģiski. Ārsts jautāja, vai es lietoju kontracepcijas tabletes, es atbildēju, ka nē. Ārsts bija neizpratnē un ieteica atkārtoti veikt pārbaudes. Man palika dīvaini..
- Es atcerējos, ka visu laiku, ko pavadīju kopā ar mammu, es ne reizi negatavoju sev ēdienu, un vēl jo vairāk, es pat pati šķīvī to neliku… Mamma uzreiz skrēja mani pabarot, sakot, ka esmu tā jau nogurusi no darba, un viņa ar prieku par mani parūpējās.
Protams, muļķības, bet es nolēmu tuvāk paskatīties uz savas mātes rīcību. Izrādījās, ka tas nebija velti. Viņa tiešām kaut ko lika manā ēdienā.
Pieķerta pie rokas, mana māte teica, ka tie ir vitamīni, un, kad es draudēju paņemt šos “vitamīnus” , lai aiznestu uz analīzēm, viņa nekavējoties atzinās, ka tie ir no grūtniecības..
- Atradusi sev kaut kādu puisi, tagad tu dzemdēsi šādā vecumā! Galu galā ir pagājuši gandrīz 40 gadi! Labāk būtu parūpējusies par māsasdēliem! Viņiem drīz “skolā jāiet”, un vispār – dzīve kā tāda, jādzīvo.. Labāk viņiem palīdzētu! – burtiski uzprāga mamma
Momentāli aizbraucu no mammas. Es nevarētu būt blakus pēc tāda zemiskuma.
Es veicu analīzi un sapratu, ka mana māte vienmēr dzīvoja pēc principa: “kāpēc tev vajag tavus bērnus, ja ir brāļa dēli”..
Un es palīdzēju arī vīņu ģimenei, bet mana māte, acīmredzot, uzskatīja, ka man vajadzētu viņus pilnībā nodrošināt un ka man nav vajadzīga sava dzīve.
Es neesmu pārliecināta, ka vēl kādreiz komunicēšu ar mammu. Viņa izdarīja kaut ko pārāk zemisku. Ja es kaut kā varēju viņai piedot savu šķiršanos, tad zāles un vispār slikto izturēšanos pret mani kā tādu – nevarēšu!
Kā Jūs uzskatāt, vai māte, kura mīl savu bērnu vispār šādi varētu izrīkoties?
