Man bija jāizmanto cita taktika. Es sāku uzvesties kā pilnīgs idiots. Mājās nāca vēlu. Es sāku dzert ar draugiem. katru nedēļu. Lai gan agrāk mēdzu ar viņiem tikties tikai vienu reizi mēnesī. Pārstāju viņai palīdzēt pa māju. Patstāvīgi mētāju zeķes un apakšbikses, vārdu sakot, visādas stulbības darīju..
Alise šo visu cieta… Viņa pat, visticamāk, saprata, kāpēc es to daru. Es redzēju, kā viņa burtiski plosījās no dusmām. Bet sieva klusēja. Es gaidīju, kad viņas pacietība beigsies. Alise, gluži pretēji, gaidīja, kad man apniks tēlot sliktu vīru.
Tad es nolēmu veikt vislielāko stulbību. Es paņēmu kaut kādu sievieti no vietējā bāra un atvedu uz mūsu māju. Protams, es to sakārtoju, tā, lai itkā sieva mūs pieķertu.. Un tas nostrādāja. Alise tik ļoti kliedza, ka nabaga sieviete aizbēga, ka viņas papēži vien nomirdzēja.. Un sieva sāka raudāt un krāmēt mantas.
- Apsveicu, idiot! – viņa teica. – Tu sasniedzi savu mērķi!
Tagad jūtos kā pēdējais nelietis. Alise nemaz nebija pelnījusi šādu attieksmi. Varbūt man vajadzētu viņai atvainoties. Bet tad es baidos, ka viņa man piedos un atkal gribēs atsākt attiecības.
Ko Jūs man ieteiktu darīt šādā situācijā? Komentāru rakstiet zem facebook ieraksta!
