Un iedomājieties manu pārsteigumu.. kad jaunieši ienāca dzīvoklī ar kaut ko gigantisku rokās. Dāvana bija iepakota pakās. Es satraucos. Laila sāka atpakot dāvanu, un zem maisiņiem un papīra viņa attaisīja… dārzeņu pušķi.
Daži burkāni, kartupeļi, sīpoli – visi kopā veidoja pušķi.. Starp dārzeņiem izspraucās zaļumu ķekari. Tas viss bija ietīts raupjā papīrā..
“Laila,” es vārgi jautāju, “kas tas ir?”
- Radoša un noderīga dāvana! – vedekla jautri atbildēja, ar acīm kaut ko apkārt meklējot. Vai viņa nolēma pušķi ievietot vāzē? Es paķēru šo murgu un ātri aiznesu uz virtuvi.
Vārdi nevar izteikt, cik es biju aizvainota. Viņa man uzdāvināja tik stulbu dāvanu! Es saprotu, ka viņu mazajai ģimenei vēl nebija daudz naudas, bet vai viņi nevarēja nopirkt vismaz šokolādīti?
Kam vispār tāds radošums vajadzīgs? Pēc manis ienāca Laila, un es viņai jautāju, par ko viņa domāja, veidoja šo briesmoni.
“Par tevi,” viņa pārsteigta atbildēja.
- Vai jūs domājat, ka man tas varētu patikt? Es nevaru nopirkt sev burkānus?! – Mana balss aiz sašutuma nedaudz nodrebēja.
- Jā, tu!.. Neko nevērtē! Es pavadīju pusi nakts, liekot dārzeņus uz iesmiem! Kamēr visu nomazgāju! Saiņoju! – Laila ātri izlidoja no virtuves.
Un kopš tās dienas mēs neesam runājušas. Mans viedoklis ir tāds, ka labāk vispār neko nedāvināt kā tik idiotisku dāvanu. Es izjaucu šo pušķi un uzvārīju zupu. Pazemojoši! Viņa arī mani vēlējās ievilkt savos vaļaspriekos – tāda vēl saka.. redz, noderētu Tev arī zināšanas pušķu izgatavošanā..
Kā Jūs uzskatāt, vai šāda tipa dāvanas ir adekvātas? Atbildi rakstiet komentāros zem facebook ieraksta!
