– Sinč, Andrejs tev teica, ka ir precējies un viņam ir meita?
Tā nu es apsēdos. Protams, es to nezināju. Viņam nebija gredzena. Un gandrīz no pirmās iepazīšanās dienas viņš teica, ka tieši ar tādu meiteni kā es ir gatavs veidot ģimeni. Un visus vakarus, izņemot nedēļas nogales, mēs bijām kopā. Viņam nebija kontu sociālajos tīklos, viņš teica, ka nevēlas tērēt laiku bezjēdzīgi pavadot laiku internetā.
Kā viņu varēja turēt aizdomās par ģimeni?
Jautāju Lienei, kā viņa to zina. Izrādījās, ka viņa nejauši ieraudzīja Andreja sievas profilu rekomendācijās, sociālajā tīklā. Uzminēja pēc retā uzvārda. Izpētīja kontu sīkāk un atrada fotogrāfiju, kurā Andrejs, viņa sieva un meita, skaistā ģimenes foto.. Meitiņai tikko palika 5 gadi. Pirms nedēļas..
Liene man atsūtīja fotogrāfiju. Tas tiešām bija mans mīļotais ar savu ģimeni…
Grūti aprakstīt šoku, ko izjutu. Man ļoti gribējās izplūst asarās, bet saņēmos un piezvanīju Andrejam.
- Sveika mīļā, kā tev iet? Vai mēs šodien kopā vakariņosim? – viņš jautri jautāja.
- Kāpēc tu man neteici, ka esi precējies? – jautāju Andrejam tieši, cenšoties neraudāt.
Viņš apstājās. Un tad viņš teica:
- Es gribēju tev pateikt. Tas neko nenozīmē, vai dzirdi? Es šķiros.
Es noliku klausuli un izplūdu asarās. Nekad nebūtu domājusi, ka iekritīšu tādās lamatās – iemīlēšos precētā vīrietī. Un kā viņam nebij kauna, mani šādi mānīt..
Andrejs sāka man zvanīt, bet es noliku klausuli un nobloķēju viņa numuru. Es nesaskatīju jēgu runāt. Tā arī noraudāju visu vakaru.
Liene arī mēģināja ar mani sazināties pa telefonu, bet es arī ar viņu nevarēju sarunāties…
Nākamajā dienā, kā parasti, ierados darbā. Draudzene man zvanījās, un tad es nolēmu pacelt klausuli.
“Klausies, Sinč,” viņa vainīgi iesāka. “Man droši vien nevajadzēja tev stāstīt par Andreju.” Zini, viņš ir ļoti apbēdināts, ka slēpa no tevis, ka ir precējies. Bet viņš teica, ka gatavojas šķirties. Viņš jautāja, kā tevi sazināties. Zinot, cik ļoti tu viņā esi iemīlējusies, ieteicu viņam ierasties pie tevis ar šķiršanās apliecību, ziedu pušķi un gredzenu.
- Un ko viņš? – es saspringusi jautāju.
“Viņš teica, ka tā darīs,” priecīgi rezumēja draugs. – Viņi tiešām šķiras. Un, visticamāk, šis lēmums tika pieņemts pirms tikšanās ar tevi!
Es tajā brīdī jutos laimīga! Pēc darba steidzos mājās. Andrejs mani gaidīja pie ieejas, turot rokās milzīgu rožu pušķi.
Viņš vainīgi piegāja pie manis un teica:
– Sintij, esmu vainīgs, ka nepastāstīju visu uzreiz. Bet tev ir jāzin, ka es šķiros. Un es gribu būt ar tevi.
Viņš man pasniedza pušķi, tad izņēma no kabatas kastīti ar gredzenu, atvēra to, pasniedza man un teica:
- Tas ir tev!
Es aizpeldēju uz septītajām debesīm! Bet… Šajā komplektā kaut kā pietrūka…
“Liene teica, ka būs šķiršanās apliecība,” es izteicu.
- Es iesniedzu! – Andrejs paziņoja. – Process ir sācies..
Es negribēju to visu apspriest tādā dienā kā šī. Mēs paēdām vakariņas un pavadījām brīnišķīgu nakti kopā.
Un atkal mūsu attiecības turpinājās tādā pašā garā. Bet tagad es zinu, ka nedēļas nogalēs Andrejs būs kopā ar savu meitu, nevis ar slimo tēvu.
Pēc mēneša es atcerējos par šķiršanos. Es pajautāju Andrejam, kā viss notiek ar procesu. Viņš teica, ka viss tiek darīts. Pēc divām nedēļām es atkal sāku runāt par šķiršanos apliecību..
Un tad Andrejs apsēdās un atzina, ka vispirms viņam detalizēti jājautā juristam, kā to vislabāk izdarīt. Un tad šķirties.
- Tātad tu faktiski neiesniedzi šķiršanās pieteikumu? – es noelsos.
- Nē, bet es to darīšu. Ir grūtības ar biznesa sadalīšanu,” atkal iesāka Andrejs. Bet es vairs neklausījos viņā, bet pieprasīju, lai viņš aizvācās..
Viņš todien aizgāja, lai dotu man laiku nomierināties.
Bet viņš turpina zvanīt Lienei un citiem maniem draugiem, cerot mani atgūt. Ar solījumiem, ka tagad viņš noteikti šķirsies.
Man ir bail un sāp, un pats galvenais, es vēlos atkal uzticēties Andrejam, bet baidos, ka viņš mani atkal pievils.
Kā Jūs domājat, kā rīkoties šajā situācijā? Turpināt attiecības, vai arī gaidīt līdz viņš izšķirsies? Atbildi rakstiet zem facebook ieraksta!
