Šķita, ka viņam viss patīk, vakars pagāja vienkārši brīnišķīgi. Bet atkal nebija atbildes pārsteiguma.
Bet iepriekš, attiecību sākumā, viņš mani ļoti skaisti izrādīja uzmanību… Viņš bez iemesla dāvināja pušķus un visādus mīļus sīkumus, izdomāja mums visādas izklaides, negaidītus braucienus.
Es mēģināju ar viņu runāt par šo tēmu…
“Tu esi bijis bez manis tik ilgi, bet man ir sajūta, ka tev manis nemaz nav pietrūcis.” Tu man neizrādi uzmanību, nedāvini man dāvanas, neved mani uz restorāniem..
Mani apgalvojumi viņu pārsteidza.
- Kāpēc, lai es tev izrādītu uzmanību? Mēs esam vīrs un sieva, dzīvojam kā viena ģimene. Es pievēršu tev uzmanību, bet varbūt ne tik lielu, palīdzu tev pa māju.. es nesu naudu mājās. Es nekrāpju, neeju ārā ar draugiem. Ko vēl gribi?
“Es gribu, lai tu sāktu ar mani čubināties tāpat kā pirms kāzām.” Mums tak bija ilga šķiršanās. Tagad viss ir no jauna, jauna dzīve. Man pat atkal jāpierod pie tevis, bet tu nevēlies mēģināt mani atkal iekarot…
Bet Jānis mani nemaz nesaprot:
- Klau, mēs ar tevi nestrīdējāmies. Mēs nešķīrāmies. Es neaizbraucu pēc citas sievietes, bet nokļuvu aiz restēm. Kāpēc attiecības jāsāk no jauna? Mana dzīve jau, varētu teikt, ir sākusies no jauna, un tu joprojām vēlies, lai es sāktu mūsu attiecības no jauna.
Tāda ir cilvēka domāšana. Viņš vienkārši nevēlas saprast, ka pēc tik daudziem gadiem prom no mājām vienkārši nākt un dzīvot blakus mīļotajai sievietei ir kaut kā nenormāli. Es gribu gaišas emocijas, sajūtu salūtu… Es vienkārši nesaprotu, kā viņam to nodot.
Kāds varbūt man var kaut ko ieteikt? Atbildi rakstiet komentāros zem facebook ieraksta!
