12 ilgus gadus Martins bija ieslodzīts savā ķermenī. Visi apkārtējie domāja, ka viņš ir bezsamaņā, ka viņš neredz un nedzird pilnīgi neko.
Tomēr Martins beidzot varēja pastāstīt, kas īsti notika. Mēģinot iedomāties sevi viņa vietā, jūs sajutīsities neomulīgi.
Mārtiņš visu redzēja, dzirdēja un saprata, bet nevarēja dot par to nevienu signālu. Viņš nevarēja ne runāt, ne kustēties. Tagad, skatoties uz Martinu, ir grūti pat iedomāties, kas viņam bija jāpārdzīvo..
Viņš bija 12 gadus vecs un pilnīgi vesels puisis..
Martins uzauga Dienvidāfrikā.
Kādu dienu viņš pārnāca mājās no skolas un sūdzējās par sliktu pašsajūtu.
Martinam kļuva arvien sliktāk un sliktāk: viņš zaudēja spēju runāt, viņa muskuļi novājinājās un viņš nevarēja kustēties.
Ārsti nolēma, ka tā ir jauna deģeneratīva slimība. Viņi informēja vecākus, ka Martins ir pilnībā zaudējis kontaktu ar ārpasauli un nesaprot, kas notiek apkārt.
Bet viņi kļūdījās!
Raksta turpinājumu lasiet nākamajā lappusē!
