Martins stāsta, ka bijis pie samaņas 12 gadus, taču neviens to nezināja…
Šādi šodien izskatās Martins. Viņš spēj runāt, izmantojot datoru, kas runā to, ko viņš uzraksta…
Viņš saka, ka redzējis un dzirdējis daudzas lietas, bet neviens viņu nav pamanījis, it kā viņš būtu spoks.
Kādu dienu viņš dzirdēja savu māti izmisuma lēkmē sakām, ka būtu labāk, ja viņš nomirtu.
“Man nebija ne jausmas, ka viņš visu dzirdēja.. Es ļoti atvainojos, ka to teicu!” – Martina māte ar sāpēm saka..
Martins saka, ka viņam bija sāpīgi to dzirdēt, bet viņš saprata, kāpēc viņa mamma tā teica. Viņš zināja, ka viņa uzskata sevi par sliktu māti, ka viņa nevar tikt galā. Viņam bija ļoti grūti, jo viņš nevarēja pavēstīt, ka viņa ir laba mamma un visu darīja pareizi.
Martins dzīvoja mājās kopā ar vecākiem, bet periodiski tika nogādāts ārstniecības centros, kur pat ik pa laikam par viņu paņirgājās… Bet, pēc Martina domām, labu ārstu bija vairāk nekā sliktu. Tāpat kā tas, kurš pamanīja dzīvības dzirksti Martina acīs…
Pamazām Martins iemācījās sazināties.
Viņš ir ļoti spēcīgs un maksimāli centās kontrolēt savu ķermeni. Viņš pabeidza koledžu, ieguva autovadītāja apliecību un tagad brauc ar īpaši pielāgotu automašīnu.
- gadā viņš satika savas māsas draudzeni Elvīriju. Viņi apprecējās 2009
Martins mudina ikvienu izturēties vienam pret otru ar laipnību, cieņu un iejūtību. Nekad nenovērtējiet par zemu prāta spēku, mīlestības un ticības nozīmi. Jūs nevarat beigt sapņot.
Viņa vārdos ir vērts ieklausīties, un viņa dzīvesstāsts iedvesmo nepadoties, lai arī kas dzīvē notiktu..
P.S. Ja jums patika šis raksts, dalieties ar to facebook lentē.
