Dēla sieva uzreiz saprata, ka, tā kā tagad tas ir viņu kopīgais dzīvoklis, viņa tur var darīt, ko vēlas, un nevienam atļauju neprasīt. Kad pēc pusgada ieraudzīju šo dzīvokli, man uzreiz palika slikti. Es vispār nesapratu, kā dzīvokli var uzturēt tādā stāvoklī, ka tas smird tāpat kā atkritumu izgāztuves, kurās dzīvo bezpajumtnieki.
Annij, kāpēc jūs ar manu dēlu neuzkopjat? Nevar taču dzīvokli novest līdz šādam stāvoklim, varbūt es varu kaut kā palīdzēt? Es tieši arī atnācu ar domu uzkopt jūsu māju.. bet tu arī nesēdi vienkārši bezdarbībā, Tev arī būs jāpieslēdzas un jāpalīdz..
Neuztraucieties, man viss ir kārtībā. Šīs vispār ir manas mājas, un es pati izlemšu, kad šeit uzkopšu. Man šķiet, ka tas vēl nav pietiekami netīrs, lai baigi uzkoptu,” skaļi sacīja Annija, kurai acīmredzami nepatika, ka es esmu gatava visu sakopt… – Kāpēc jūs interesē, kā mēs ar vīru dzīvojam, tā ir mūsu personīgā darīšana, un vispār es aizliedzu jums šeit ierasties bez ielūguma!..
Mani ļoti sarūgtināja vedekla, kuru es vienmēr mīlēju un gada laikā, kad viņu iepazinu, pat ne viena slikta vārda uz viņas pusi neteicu, bet viņa tā pret mani izturās.. Es nolēmu ieiet virtuvē, lai redzētu, kas tur notiek, un atkal biju šokēta par šausmām, kas bija visā dzīvoklī. Annijai nebija nevienas tīras krūzes; visām tām vai nu bija tējas atlikumi apakšā, vai arī tās jau bija notraipītas no tējas, kas tur bija bijusi pirms vairākām nedēļām vai mēnešiem. Beigās es sapratu, ka nav jēgas neko pārmest Annijai, un domāju par savu dēlu, kurš varētu man palīdzēt uzkopt dzīvokli. Bet viņš arī man atbildēja, tāpat kā viņa sieva, lai es viņu netraucēju… jo viņš redzot ir aizņemts ar datorspēlēm..
Maksim, ja tu man tagad nepalīdzēsi, es uz tevi ļoti apvainošos un vairs nepalīdzēšu ar naudu, tāpēc izvēlies. Normāli cilvēki tādā bardakā nedzīvo! – draudoši ierunājos.
Mans dēls bija dusmīgs, bet tomēr palīdzēja saslaucīt grīdu, un es tajā pašā laikā mazgāju virtuvi. Šajā laikā Annija devās uz iepirkšanās centru, un es domāju, ka viņa noteikti neizrādīs nepatiku pret mūsu veikto tīrīšanu.. Bet viņa atgriezās tieši tad, kad mēs jau mazgājām āras slieksni un sāka pamatīgi uz mani kliegt.. Galu galā viņa aizliedza kādam tīrīt savu dzīvokli bez prasīšanas.. Es jau tūkstoš reižu nožēloju, ka esmu to visu sakārtojusi, jo man šķita, ka manas bungādiņas vienkārši neizturēs viņas kliedzienus, lai gan tā bija tikai tīrīšana. Man tas bija apnicis, tāpēc, nometot lupatu un savācot mantas, es vienkārši aizgāju. Es vienkārši arī negribēju sastrīdēties ar savu dēlu.. Bet tagad man šķiet, ka manas attiecības ar vedeklu nekad neuzlabosies.
