ATBILDES UZ MĪKLĀM
1. Lai atrisinātu šo piemēru, jāatceras matemātikas noteikums, ka vispirms veicam reizināšanu un dalīšanu, un tikai tad saskaitīšanu un atņemšanu. Ja tā, tad mūsu piemēram būs šāda forma: 6 – 1 * 0 + 2/2 = 6 – 0 + 1 = 7.
2. Otrā mīkla prasīs ilgāku laiku. To sarežģī fakts, ka pēc nosacījuma mēs nezinām, kura monēta ir smagāka: viltota vai īsta. Nav arī zināms, vai bruņiniekam līdz rītam izdevies atrast atbildi, lai tiktu ārā. Mēģināsim to izdarīt viņa vietā.
Pirmais solis ir sadalīt monētas 3 vienādās kaudzēs pa 4 monētām. Nosvērsim uz svariem pirmās divas monētu partijas. Ja tās ir vienādas pēc svara, tad mums ir paveicies, un viltus monēta atrodas trešajā kaudzē.
Tad mēs nosveram jebkuras divas īstas monētas (jebkuras no pirmās un otrās partijas) un divas monētas no pēdējās kaudzes, kur slēpjas viena viltota. Ja atkal svari rāda vienlīdzību, tad viltotā monēta ir viena no atlikušajām divām (no tām, kurām mēs nepieskārāmies).
Tad pēc trešā soļa mēs nosveram vienu no īstajām, mums jau pazīstamajām monētām ar kādu no divām atlikušajām. Ja svars atkal ir vienāds, tad viltotā monēta ir tā, kurai mēs nepieskārāmies. Ja nav vienlīdzības, tad arī viltojums ir atrasts. Tajā pašā laikā mēs noskaidrosim, vai tā ir smagāka par oriģinālu vai vieglāka.
Ja pirmajā svēršanā viena grupa izrādījās smagāka, tad tas nozīmē, ka starp šīm pirmajām astoņām ir viltota monēta. Šajā gadījumā labāk būtu numurēt visas monētas: pirmā kaudze (smagā) – 1,2,3,4; otrā (vieglā) – 5,6,7,8; trešā (īstā) – 9,10,11,12.
Nākamajā solī mēs nosveram monētas 1,9,10,11 un 2,3,4,5. Ja ir vienāds svars, tad viltota ir 6,7 vai 8. Turklāt pēc pirmās svēršanas jau esam uzzinājuši, ka otrā partija ir vieglāka. Tas nozīmē, ka viltojums ir vieglāks par oriģinālu. Tāpēc mēs sveram 6 un 7. Kas ir vieglāka tā arī ir viltota. Ja tas ir vienāds, tad viltotā monēta ir 8.
Ja pēc otrā soļa redzējām, ka grupa 1,9,10,11 ir smagāka par grupu 2,3,4,5, tad viltotā ir vai nu 1 (smagāka), vai 5 (vieglāka). Pietiek nosvērt, teiksim, 1 un jebkuru īstu monētu. Ja 1 ir smagāks, tad tas ir viltots. Ja vienāds, tad viltots – 5.
Ja grupa 2,3,4,5 izrādās smagāka, tas nozīmē, ka viltotā monēta ir smagāka, un tā ir starp 2,3,4. Šajā gadījumā mēs nosveram, piemēram, 2 un 3. Kura ir smagāka, tā ir viltota. Ja svars ir vienāds, tad monēta ar nosacīto skaitli 4 būs viltota.
Uhh! Pēdējā mīkla izrādījās sarežģīta. Protams, to varētu vienkāršot, mainot sākotnējos nosacījumus, bet vai tas būtu godīgi? Ceru, ka bruņiniekam arī izdevās to atrisināt, jo viņam viennozīmīgi bija lielāka motivācija. Vai varbūt ir kāds vieglāks veids, ko viņš atrada? Savu ideju atstāj komentāros.
