Martā nedēļas nogalē ar vīru devāmies uz laukiem. Kad bijām mājās, sapratu, ka esmu tur atstājusi telefona lādētāju. Nākamajā dienā mans vīrs no rīta aizbrauca uz darbu, un man bija jābrauc uz vasarnīcu pēc lādētāja, jo līdz turienei vajadzēja braukt tikai 20 minūtes. Kad piebraucu pie mājas laukos, ieraudzīju sava vīra mašīnu, kas mani ļoti pārsteidza. Man likās, ka viņš arī kaut ko aizmirsis. Tiklīdz iegāju mājā, es ieraudzīju Anniju savā naktskreklā, viņa bija sagurusi. Es gandrīz apraudājos un iesitu viņai spēcīgu pļauku..
- Kā tu varēji?
Atbildot uz to, viņa iesmējās un tad teica.
- Mēs mīlam viens otru! Un ko tu gribēji … Nevari viņam dzemdēt bērnu. Bet mums ar Dimu drīz būs bērniņš.
Es iekliedzos.
- Kur viņš ir?
- Aizmidzis.. Viņš nedaudz par daudz iedzēra.. tāpēc tagad viņš, visticamāk, nepamodīsies.
Es viņai pateicu, ka steidzami viņiem jāsakravā visas mantas un jāatstāj mana vasaras māja.
Es raudāju visu nakti. No rīta pieceļoties man bija ļoti liels reibonis un slikta dūša. Es domāju, ka tas viss bija stresa un bezmiega nakts dēļ. Kaut kā tomēr aizgāju uz darbu.
Es nolēmu uzrakstīt Stasam vietnē Whatsapp, un izstāstīt viņam šo šokējošo situāciju. Viņš man atbildēja…
- Tātad, es nesapratu, no Dimkas? Viņa man toreiz teica, ka ir stāvoklī no manis, tieši tajā brīdī, kad mani paaugstināja amatā.
Es palika smieklīgi..
Tad man atkal palika slikta dūša. Visi kolēģi vienbalsīgi atkārtoja, ka man ir jāveic grūtniecības tests. Kad atgriezos mājās, nolēmu uztaisīt testu. Pirmajā testā bija 2 svītras. Tad uztaisīju vēl 2 reizes, un arī tās izrādījās pozitīvas. Ak dievs! Beidzot tas notika. Es gribēju pēc iespējas ātrāk pateikt ilgi gaidīto ziņu savam Dimam… Un tad es atjēdzos, atcerējos, ka viņš vairs nav mans.
Dima dzīvoja kopā ar savu jauno sievieti apmēram mēnesi, pēc tam viņa pameta viņu, sakot, ka viņš nav tas ko viņai vajag… Un, protams, viņai nebija grūtniecības. Izrādījās, ka viņa atrada sev bagātāku vīrieti.
Pēc kāda laika Dimku “sasniedza” baumas, ka esmu stāvoklī, viņš nāca pie manis un lūdza piedošanu, bet nu jau bija par vēlu. Lai iet savu ceļu… Kamēr viņš tur slīka mīlestībā, man pat izdevās beigt viņu ienīst.
Un manā galvā turpina skanēt Annijas balss: “Nekas!”
Ko Jūs domājat par šādu dzīves situāciju?
