Līdz 18 gadu vecumam Marina dzīvoja vecāku dzīvoklī. Ģimene nebija bagāta – mamma tramvaja vadītāja, tētis kalnracis, invaliditātes dēļ spiests doties pensijā. Vecāku nopelnītā nauda knapi pietika pārtikai un vienkāršākajām drēbēm.
Vēl būdams bērns, Marina mēģināja atrast darbu un palīdzēt vecākiem. Savulaik viņa ievietoja sludinājumus un izplatīja skrejlapas, kā arī strādāja nelielā veikalā pie ģimenes draugiem. Neskatoties uz visiem meitenes pūliņiem, viņas finansiālo stāvokli nebija iespējams uzlabot.
Vienīgā iespēja, ko Marina redzēja, bija laba izglītība. Meitene ar augstiem rādītājiem nokārtoja vienoto valsts eksāmenu, kas viņai deva iespēju ieņemt budžeta vietu universitātē citā pilsētā. 18 gadu vecumā meitene pameta vecāku māju, lai mācītos.
Vēl mācoties skolā un steidzoties no stundām uz nākamo nepilnas slodzes darbu, Marina nolēma, ka, tiklīdz sāks labi pelnīt, viņa palīdzēs vecākiem veikt remontdarbus viņu dzīvoklī.
Meitas kopdarbu un remonta fotogrāfijas skatāmies turpinājumā!
Raksta turpinājumu lasiet nākamajā lappusē!