Kāda jauna meitene ļoti mīlēja izskatīgu, jautru un mīļu puisi, tomēr viņu kopdzīvei nebija nākotnes. Viņa apprecējās un reiz dodoties negaidītā darba vizītē pie sava vīra viņa izdzirdēja vārdus, kas viņu ļoti sāpināja un viņa sastinga no izbrīna.
– Vai nodevība var tikt piedota? Un, ja to var piedot, kāda veida nodevība? Un, ja nē, ko mums vajadzētu darīt ar nodevēju? Vienkārši aiziet no dzīves vai atkāpties? Un vai ir iespējams attaisnot zemiskumu, aizbildinoties ar mīlestību? Tomēr šoreiz par ko citu būs stāsts.
Olga apprecējās diezgan vēlu, viņai bija jau 29 gadi. Pirms tam viņa nebija precējusies un viņai nebija bērnu. Ar Kārli viņa iepazinās 19 gadu vecumā. Un viņa iemīlējās viņā uz visiem laikiem. Viņiem bija ļoti skaistas attiecības, visi draugi bija greizsirdīgi, bet Olgas vecāki bija kategoriski pret viņu attiecībām un vēl jo vairāk pret laulībām.
Lieta tāda, ka Olgas ģimene bija ļoti bagāta un ietekmīga. Kārļa bija vienkāršs cilvēks no vienkāršas ģimenes. Olgas vecāki izdarīja uz viņu spiedienu, piespieda viņu pamest savu mīļoto, bet viņa tik un tā ar viņu tikās slepeni. Un tad notika briesmīga lieta. Kārli apsūdzēja pēc nopietna panta un aizsūtīja uz cietumu.
Olga neticēja, ka viņas mīļotais, kas spējīgs uz tik briesmīgu nodarījumu. Taču visi no visām pusēm viņu pārliecināja par pretējo.
Pirmo reizi viņa viņam rakstīja vēl cietumā, bet viņš neatbildēja, un Olga zaudēja cerības uz turpmāku saziņu. Turklāt viņam tika piespriests 15 gadu cietumsods. Viņas vecāki priecājās un teica, ka viss ir likumīgi. Viņi saprata, ka viss beigsies ar to, ka viņam atklāsies, kas viņš patiesībā ir. Un tikai viņa bērnības draugs Sandis atbalstīja Olgu un bija pārliecināts par Kārļa nevainību.
– “Neuztraucieties tik ļoti. Galvenais, ka tu viņai tici, un tam, ko saka citi cilvēki,” – tam vispār nav nozīmes.
– Redzi, Sandi, tas nav tikai sāpīgi. Es gribu teikt, Kārlis ir patiešām labs cilvēks. Ja viņam būtu tādi bagāti vecāki kā tev, tētim un mamma, viņš tiktu slavēts un attaisnots pat tad, ja viņš patiešām būtu izdarījis kaut ko sliktu. Tas ir tas, ko es nevaru saprast. Kāpēc pasaule darbojas tieši tā?
– Bagātie sagrābj bagātos, un nabagie ir spiesti sadzīvot ar nabagajiem un precēties ar tiem. Tas ir normāli, vai ne?
– Nē, tas nav normāli. Man vienalga, cik viņam ir naudas, man vienalga, kādas ir viņa īpašības un ko viņš dara, nevis viņa bankas konts. Es to nekad nepieņemšu.
– Labi, neuztraucieties.
Sandis nebija slikts puisis. Viņam nebija ne harizmas, ne rakstura. Olga zināja, ka vecāki jau kopš bērnības vēlējās viņu apprecēt, taču viņš viņai nepatika un viņa neredzēja viņu kā savu dzīvesbiedru. Savukārt Sandis izrādīja savu uzmanību visos iespējamajos veidos un nezaudēja cerības uz laulību.
Pēc Kārļa notiesāšanas Olga noslēdzās sevī, norobežojās no visiem un pārtrauca socializēties. Viņa, protams, gāja uz institūtu, bet ignorēja visas izklaides. Tā tas turpinājās dažus gadus, bet galu galā viņa atgriezās normālā dzīvē. Vienīgais, kas nemainījās, bija viņas privātā dzīve.
Viņa neļāva nevienam pietuvoties. Cik daudzi vīrieši viņai piestāvēja, bet visi bez rezultātiem. Katra mīļākā uzrunā pārliecinoši izskanēja stingrs un kategorisks “nē”.
Taču, kad Olgai apritēja 29 gadi, viņa saprata, ka vairs nav ko gaidīt un ka joprojām vēlas izveidot ģimeni. Viņa negribēja precēties ar pirmo sastapto vīrieti, tāpēc viņa pieņēma lēmumu:
– Ja man jādzīvo bez mīlestības, tad lai tas vismaz ir kāds, kuru es jau sen pazīstu.
Tāpēc viņa apprecējās ar Sandi. Viņi kopā pavadīja piecus laulības dzīves gadus mierā un savstarpējā cieņā. Sandis mīlēja Olgu un izpildīja visas viņas kaprīzes. Olga pieņēma uzmanības zīmes, bet pretī izturējās auksti. Viņa viņu uzskatīja vienkārši par draugu. Viņai bija grūti mainīties, un vēl grūtāk bija viņu mīlēt kā vīrieti. Olga redzēja, ka Seꮇens ir dusmīgs, bet viņa nevarēja palīdzēt.
Pirms kāzām viņa viņam atklāti pateica:
– “Es esmu monogāma, es mīlu citu vīrieti. Ja tu būsi gatavs mani pieņemt, pat ar manu viedokli, es apprecēšos ar tevi, ja nē, tad ne”.
Sandispiekrita, bet cerēja, ka ar laiku viņam izdosies iekarot Olgas sirdi. Bet, diemžēl, nekas no tā neiznāca. Viņi tā arī dzīvoja. Sandis mīlēja un cerēja. Olga pieņēma mīlestību un pacieta to.
Olga devās uz veikalu, lai nopirktu pārtikas produktus. Pa ceļam viņa ieraudzīja savu draudzeni un nolēma ar viņu nedaudz aprunāties. Viņa izkāpa no mašīnas un piegāja pie Katrīnas.
– Katrīn, sveiki, sen neredzējāmies.
– Olga, sveiki, es priecājos tevi redzēt! – jautri atbildēja draudzene. – Un kā tev klājas?
– Labi. Tu steidzies. Kāpēc mums neizdzert tasi kafijas?
– Nāc, man ir laiks līdz vakaram, tāpēc varam izdzert divas, – Katrīna pasmaidīja.
Viņas devās uz tuvāko kafejnīcu un apsēdās pie galdiņa. Sākumā saruna bija par neko. Kas dzīvo, kā dzīvo, ar ko nodarbojas, par viņu ģimeni, bērniem.
– Un tev vēl nav piedzimis bērns ar Sandi, – jautāja Katrīna.
– Nē, neesmu. Un es to arī negribu. Mani viņš kā vīrietis neinteresē. Lai gan esmu pārliecināta, ka viņš būtu labs tēvs.
– Nu, uzmanies, vai viņam nenāks apnicis gaidīt un viņš tevi pametīs.
– Viņš to nedarīs. Mūsu ģimenes ir tik cieši saistītas, un tagad uzņēmumi ir apvienojušies. Varētu teikt, ka mēs esam kā Siamiešu dvīņi.
– Tu nestrādā?
– Nē. Kāpēc man vajadzētu? Ko es darītu ar visu šo naudu? Es domāju sākt uzņēmējdarbību vai atvērt salonu, bet vēl neesmu izlēmusi, ko. Kā tev klājas? Kāda ir jūsu ģimenes dzīve?
– Tā ir atšķirīga, Olga. Šķiet, ka viss ir, bet kaut kā pietrūkst. Atis šogad ies pirmajā klasē, un dzīvoklis un mašīna. Mēs pat nopirkām māju netālu no jūras. Bet iekšā tā joprojām ir mazliet tukša. Ārpus laulības nevar precēties. Bez mīlestības nekas labs nevar notikt. – Viņa pēkšņi aizsmakusi un paskatījās uz Olgu.
– “Piedodiet, es zinu, ka jums ir tāda pati situācija.”
– Nē, Katrīna es pati esmu izlēmusi. Man nebija citas izvēles.
– Es tev nepiekrītu. Tev vienmēr ir izvēle. Un arī tev tāda bija. Ar saviem finansiālajiem līdzekļiem jūs varējāt palikt ārzemēs un dzīvot savu dzīvi. Atrast mīļāko un dzīvot. Kāpēc jūs vispār iesaistījāties šajā stāstā?
– Godīgi sakot, es pat nezinu, kāpēc es tam pieteicos. Mans tēvs izdarīja uz mani spiedienu. Viņš teica, ka Sandis tevi mīl, viņš tevi gaida, un tu viņam visu sabojā.
– Ko tu viņai nodarīji? Tu godīgi teici, ka nemīli viņu. – Viņa klusēja un skatījās uz savu draugu. – “Un Kārlis, vai tu neko nezini?
Olga sastinga pat pieminot viņa vārdu.
– ‘Nē, es viņam rakstu jau vairāk nekā gadu, bet nekad neesmu saņēmusi atbildi. Es nezinu, kāpēc viņš tā dara. Es neticēju, ka viņš ir vainīgs, un neticu tam arī tagad. Un, ja viņš būtu atbildējis, es būtu gaidījusi viņu visus šos 15 gadus.
Un tad Olga iedvesmojās:
– Pagaidiet, pagaidiet, pagaidiet. To vajadzētu izdarīt šodien. – Olgas seja pat mainījās, šķita, ka viņa staro no iekšienes.
Katrīna skatījās uz draudzeni un brīnījās par tik straujām pārmaiņām.
– Vai tu gribi uz viņu paskatīties?
– Jā, protams, ka vēlos.
– Bet tu taču zini, ka viņš pa šiem gadiem ir ļoti mainījies. Jā, viņš ir mainījies.
– Godīgi sakot, man ir vienalga. Es tikai vēlos uz viņu paskatīties un pajautāt, kāpēc viņš mani pameta. Kāpēc?
– Es zinu. Ja es būtu tavā vietā, es arī gribētu viņam to pajautāt.
Katrīnai piezvanīja telefons, viņa atbildēja, uztaisīja citādu seju un kādam sacīja:
– “Labi, es tūlīt būšu klāt.” Katrīna atbildēja, – Tad viņa pagriezās pret draudzeni:
– “Nu, mana vienīgā brīvdiena ir sabojāta, man jādodas uz darbu, tas ir steidzami. Viņi ir kaut ko pazaudējuši. Tā ir vienmēr. Piedod, man nav jāiet. Bija patīkami ar tevi aprunāties. Zvani man. Neaizkavējies ilgi.
– Jā, protams, brauc, un es jums piezvanīšu vēlāk. Tu arī nedrīksti kavēt.
Katrīna aizbēga, un Olga palika sēdēt viena. Viņa paskatījās apkārt un pēkšņi nodomāja:
– “Mums vajadzētu atvērt kafejnīcu, mājīgu, omulīgu kafejnīcu. Jā, tieši tā. Mums vajadzētu aprunāties ar Sandi.”
Samaksājusi, Olga iekāpa mašīnā un devās uz uzņēmuma biroju. Ideja par kafejnīcu Olgu uzmundrināja, viņai šķita, ka šādā veidā viņa varētu izrauties no pelēkās ikdienas un tām pašām pelēkajām domām. Olga iegāja reģistratūrā, bet pie galda nebija sekretāres. Viņa jau grasījās ieiet Sanda kabinetā, kad pēkšņi sadzirdēja, ka viņas vīrs runā pa telefonu.
Turpinājumu lasiet nākošajā lapā
