Kiš miš

“Mēs palikām “uz pauzes”!”; ko sievietēm pateica Austrumu slimnīcas morga darbinieks? (+VIDEO)

Kā vēsta portāls tautaruna.nra.lv, seniorei nomirstot Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcā (RAKUS), tuvinieces vēlējās nogādāt morgā drēbes nelaiķes apģērbšanai, bet morga darbinieka komunikācija nepatīkami pārsteidza jau tā emocionāli sagrautos piederīgos, vēsta raidījums “Bez Tabu”.

Lindas vecmammas, ogrēnietes Maijas, dzīvība izdzisa janvārī, RAKUS Paliatīvās aprūpes nodaļā.

Emocionāli sagrautās, laikā un telpā dezorientētās nelaiķes tuvinieces – meita un mazmeita -, uzzinot par radinieces došanos aizsaulē, pēc iespējas ātrāk gribēja sakārtot formalitātes, lai tuvinieci guldītu mūžīgā mierā. Nezinot, ko iesākt, tajā pašā dienā zvanīja Ogres kapsētai, kur grasījās apglabāt nelaiķi. Tur darbiniece esot ieteikusi aizvest uz slimnīcas morgu drēbes radinieces saģērbšanai, paskaidrojot, ka apbedītāji nevedīs nelaiķi kailu.

“Tajā brīdī mēs vēl nezvanījām apbedīšanas firmai. Aizbraucām uz RAKUS morgu, pasniedzām kasti ar drēbēm. Viņš [darbinieks] pārlika tās maisā, izvilka veidlapu un pajautāja, no kurienes mēs esam. Mamma pateica, ka no Ogres. Tad viņš demonstratīvi aizmeta to lapu un teica – jūs esat no Ogres, kāpēc jūs tērējat manu laiku, jums ir apbedīšanas firma, kurai jāzvana, mēs šeit viņus neģērbjam. Lika piecelties kājās un iziet. Lamādamies aizcirta durvis. Mēs palikām “uz pauzes”! Saskatījāmies un nodomājām – ko tas vispār nozīmē?!” stāsta Linda.

Morga darbinieks patrieca ar visām līdzi paņemtajām drēbēm, norādot, ka tiek kavēts viņa pusdienlaiks.

RAKUS pārstāve Ilga Namniece ar “Bez Tabu” starpniecību slimnīcas vārdā atvainojās nelaiķes tuviniecēm par piedzīvoto morgā.

Namniece norādīja, ka konkrētajā situācijā, nepieņemot drēbes no piederīgajiem, morga darbinieks rīkojies, ievērojot slimnīcā noteikto kārtību, jo tuvinieces ieradās bez miršanas apliecības un nevienojoties ar apbedīšanas firmu par nelaiķes transportēšanu. Bez šo formalitāšu sakārtošanas darbinieks nedrīkstēja pieņemt drēbes mirušā cilvēka saģērbšanai. Namniece gan uzsvēra, ka komunikācijai ar tuviniekiem, izskaidrojot kārtību, jābūt cieņpilnai, apzinoties, ka piederīgie ir emocionāli satriekti un ka šādu formalitāšu kārtošana nav ikdiena.

Avots