Apmēram pēc gada mūsu kopīgais paziņa man pateica, ka bijušajam vīram parādījusies cita ģimene un bērni. Tas mani pamatīgi apdullināja.. Meita visu dzirdēja. Mēs beidzām sarunu un sēdāmies mašīnā. Meita bija apbrīnojami mierīga. Un vai ziniet, ko viņa man pateica?
“Mammu, tas taču ir labi! Tētis beidzot ir iemācījies būt par TĒTI. Es esmu tik priecīga par viņa bērniem…”
Un tas ir visu to pilnīgi pamatoto aizvainojumu, asaru un negāciju vietā. Visa tā vietā, kas joprojām vārījās manī pašā. Tieši pēc šiem manas meitas vārdiem es sapratu, ko nozīmē īsta un patiesa piedošana!”
Ko Jūs domājat par šo situāciju? Vai vīrietim ir pieņemami šādi rīkoties?
Pages: 1 2
