Kā ziņo LTV raidījums “de facto”, nu jau demisionējušais premjers Krišjānis Kariņš (JV) nav spējis pieņemt Apvienotā saraksta (AS) un Nacionālās apvienības (NA) aicinājumu ministru nomaiņas vietā vienoties par to, ka nevis premjers, bet katra no valdības partijām var pieprasīt jebkuras partijas ministra nomaiņu, uzliekot to vērtēšanai termiņu līdz gada beigām.
Pēc sarunām par darāmiem darbiem dažādos formātos visas vasaras garumā, vēlme pēc dinamikas un paplašinātas koalīcijas augustā bija noreducējusies minimumam. Kariņš 7. augustā Apvienotajam Sarakstam un Nacionālajai apvienībai piedāvāja vienošanos ar pieciem punktiem, kuros nebija pat tādu vasaras sākumā aktualizētu un abām partijām neērtu tēmu kā Stambulas konvencija vai partnerattiecību likums.
Galu galā redzamākā pārmaiņa būtu bijusi vien rotācija trīs ministru posteņos: tukšo ārlietu ministra krēslu atdotu Nacionālās apvienības pārstāvim Rihardam Kolam, ekonomikas ministra – Apvienotajam sarakstam, bet Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju, kā arī Saeimas Nacionālās drošības komisiju Jaunās vienotības rokās. 11.augustā AS un NA bija jānāk ar atbildi pie premjera.
“Man jāsaka, ka es šorīt pamodos labā garastāvoklī, domādams, ka tik saprotamu un nepretrunīgu memorandu, protams, pieņems,” vēlāk atzina premjers Krišjānis Kariņš.
Neformāla informācija liecina, ka, redzot Kariņa piedāvājumu koalīcijas partneriem, arī ZZS un Progresīvie jau domās atvadījušies no iespējas izrauties no opozīcijas. Taču izrādījās, ka tieši tās dienas saruna bija noslēdzošā esošās valdības un koalīcijas pastāvēšanai.
11.augusta rītā Apvienotais saraksts un Nacionālā apvienība, kas uz tikšanos valdības mājā bija aicinātas atsevišķi, ieradās kopā, turklāt ar savām pretprasībām. AS politiķi neslēpj, ka uzspieduši premjeram šo tikšanās formātu.
“Mēs piedāvājām modeli, ka turpmāk ikviens politiskais spēks sagaida no ministriem, ka tie līdz gada beigām sniedz atskaiti par padarītajiem darbiem un, ja kaut kas nav padarīts noteiktā laikā, tad jebkurš politiskais spēks var rosināt šī ministra nomaiņu, ka nav vairs neaizstājamu ministru, bet, ka ikviens ministrs gada beigās ir nomaināms,” sacīja NA Saeimas frakcijas priekšsēdētāja vietnieks Jānis Dombrava (NA). Uz precizējošu jautājumu – ja premjers nebūtu prasījis ministru rotāciju, vai AS un NA piedāvājumam būtu piekrituši, abu partiju pārstāvji atbildēja apstiprinoši.
Taču piedāvājums, ka ne premjers, bet jebkurš no valdības partneriem varētu rosināt pat citas partijas ministra nomaiņu, esot bijis pēdējais piliens Kariņa pacietības mērā, viņam atstājot sarunu telpu.
Tiesa, piektdien premjers paziņoja tikai par citas valdības veidošanu paralēli esošajai, tādējādi vēl atstājot durvis pusvirus. Tomēr pirmdien sekoja arī paziņojums par demisiju, pauzi skaidrojot ar vēlmi lēmumus nesasteigt.
Tomēr jautājums, vai sarunu nonākšanu strupceļā nevarēja paredzēt jau pirms diviem mēnešiem, Bet neizlēmības dēļ pārmaiņas notiek tagad – budžeta veidošanas priekšvakarā. “Laiks jau nekad nav zaudēts, jo visas diskusijas, kas ir bijušas, tai skaitā ar progresīvajiem un ZZS, es domāju, ka to visu varēs izmantot. Valdības darbs nav apstājies, vienkārši dinamisms un zināmi lēmumi, kuri šobrīd nevar tikt pieņemti – viens bloķē, otrs bloķē un beigās nekas neiet uz priekšu, tas ir fakts. Es esmu meklējis, kā apiet to pretestību,” raidījumam “de facto” saka Kariņš.
Demisija nāca kopā ar atteikšanos vēlreiz pretendēt uz premjera krēslu. Kariņš šim amatam ieteicis Labklājības ministri Eviku Siliņu, kas arī saņēmusi partijas atbalstu. Vairāki avoti “de facto” norādīja, ka šis gājiens veikts ar cerību, ka tas tomēr ļaus izveidot plašāku koalīciju nekā no trim partijām.
Jaunajai vienotībai kombinācijā ar ZZS un Progresīvajiem būtu 52 balsis, kas ir mazāk nekā iepriekšējai koalīcijai, taču minēto partiju sadarbība aizvadītās vasaras garumā jau ļāvusi izveidot potenciālas kopīgas valdības melnrakstu. “Ir kodols tāds izveidojies jau starp dažām partijām. Un tad skatīsimies, kā tas attīstīsies, jo es domāju, ka ar zināmu balsu vairākumu mēs jau varam rēķināties. Es saprotu un ir svarīgi, lai mums būtu pēc iespējas, protams, plašāka koalīcija, bet es noteikti nevilcināšu laiku un, ja mums pietiks ar tādu balsu konkrētu daudzumu, tad mēs piedāvāsim prezidentam un, protams, tā būs viņa izvēle, ko viņš nominēs par Ministru prezidentu,” pēc izvirzīšanas no partijas puses norādīja Evika Siliņa (JV).
Vēlmi pēc plašākas koalīcijas pastiprina arī atsevišķu politiķu bažas par to, cik tad īsti prognozējams sabiedrotais būs Progresīvie. Jo īpaši, ņemot vērā šovasar radušās domstarpības Rīgas pašvaldībā. “Progresīvo” līdzpriekšsēdētājs Andris Šuvajevs apgalvo, ka tas gan neietekmējot attiecības nacionālā līmenī.
“Protams, tas nu ir jāatzīst, mēs, “Progresīvie”, esam tādi jauni spēlētāji uz politiskās skatuves, un, protams, pārējām partijām ir jāsaprot, kādi mēs esam. Es joprojām uzskatu, ka mēs esam šajā ziņā ļoti prognozējams spēks un, ja mēs nesam ļoti skaidras politiskās vērtības, tad mēs attiecībā uz situāciju, kas rodas uz to, arī reaģēsim un vienmēr spēsim pamatot to. Bet es nedomāju, ka šajā brīdī tas var negatīvi ietekmēt mūsu sadarbību,” saka Andris Šuvajevs.
Gan Apvienotais Saraksts, gan Nacionālā apvienība aizvien uzsver, ka nav nekā labāka par esošo koalīciju. NA sarkanā līnija attiecībā uz Progresīvajiem aizvien ir gana spilgta – Dombrava saka, ka “šobrīd šajā dienā es neredzu tādu scenāriju.”
Tikmēr Apvienotais saraksts vairs nerunā tik kategoriski noliedzošā formā par sadarbību ar ZZS, kam pārmeta ciešo sadarbību ar ASV sankcijām pakļauto Aivaru Lembergu.
“Iet runa par faktisko ietekmi, un ja šī faktiskā ietekme nekādā mērā nevienā brīdī mums starptautiski nekaitē, tie ir vieni apstākļi. Mūsuprāt, mēs redzam riskus, bet tiešām, ja Valsts prezidents vai atbildīgie dienesti skaidri pasaka, ka mēs redzam, kā no tiem riskiem norobežoties – būtiski, un tas netraucēs ne mūsu finanšu sektoram, ne mūsu tautsaimniecībai, ne mūsu mērķim – Apvienotā saraksta – panākt mūsu valsts labklājības vidējā līmeņa pieaugumu līdz Eiropas Savienības vidējam līmenim, tad mēs teorētiski varam vienmēr pārskatīt šādus lēmumus. Protams, es domāju, tas būtu tikai racionāli un saprotami visai sabiedrībai,” saka “Apvienotā saraksta” Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Edgars Tavars.
“Es domāju, ka sava veida garantijas ir jāmeklē visiem citiem partneriem arī skatoties vienam uz otru, tai skaitā mums – vērtējot Apvienoto sarakstu un dažādu politisko grupējumu ietekmi uz viņu darbību. Bet, manuprāt, Krišjāņa Kariņa jau ieviestais princips, ka politiskajā procesā piedalās politiķi, kas uzņemas politisko atbildību, no mūsu puses ir pieņemams, es redzu, ka arī citi kolēģi pieņem šādu principu un aicinātu arī viņus tā kā pievienoties šim principam. Šobrīd šo retoriku visvairāk uztveru kā tādu politisko retoriku, kas vairāk atgādina priekšvēlēšanu cīņas. Un tādu paniku bailēs zaudēt kaut kādus konkrētus amatus un tādu izmisīgu cīņu par amatiem,” saka ZZS Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Viktors Valainis.
Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs nācis klajā ar darbu un mērķu uzstādījumu jaunajai valdībai. Nākamnedēļ pirmdien un otrdien viņš plāno tikties ar visām Saeimas frakcijām.
“Es ļoti gribētu cerēt, ka, ņemot vērā arī šo situāciju, kas ir saistīta gan ar valsts budžetu, gan ar neatliekami veicamajiem darbiem, mums tomēr izdotos šo procesu kopā ar visiem politiskajiem spēkiem īstenot atbildīgi, raiti. Un es ļoti gribētu cerēt, ka dažu nedēļu laikā Saeimai būtu iespēja jau arī balsot par nākamo Ministru kabinetu. Bet pagaidām es vēl negribētu konkrēti iezīmēt kādu termiņu,” sacīja Valsts prezidents.
