“Tu nekad neesi mīlējusi tēti…”
Ja jau nebūtu mīlējusi, tad jau mēs nebūtu nākuši pasaulē.
“Tēvs pareizi darīja, ka pameta tevi…”
Tas ir visbriesmīgākais, ko var pateikt sievietei. Kādreiz māte satika tēvu un iemīlēja viņu. Iemīlēja tik stipri, ka gribēja no viņa bērnu. Tā mēs nācām pasaulē. Abi vecāki ir pieļāvuši kļūdas. Kad tēvs pameta mammu, viņa ļoti pārdzīvoja, lai gan centās to neizrādīt. Un pa naktīm ilgi raudāja spilvenā… Un, iespējams, raud joprojām…
“Tu vienalga nesapratīsi…”
Un pat ja tā?! Mamma vienmēr cenšas saprast. Un bieži vien ne tikai saprast, bet arī rast attaisnojumu.
“Tu pārāk maz lasi…”
Bet vai mēs maz zinām, cik sludinājumu ir izlasīts, lai atrastu šo mazo dzīvoklīti, kurā ir tik mājīgi jau daudzus gadus? Cik kulinārijas recepšu izlasīts, lai pagatavotu visas garšīgās maltītes?
“Tu esi neizglītota. Pat augstskolu neesi beigusi!”
Par to mamma ir izgājusi tādu dzīves skolu, kāda mums pat sapņos nav rādījusies! Un, starp citu, ar savu “neizglītoto prātiņu” ir radusi iespēju nopelnīt naudu mūsu izcilajai izglītībai.
“Piedod, bet neatbraukšu uz tavu dzimšanas dienu/Jauno gadu/ Mātes dienu…”
Ikviena māte izjūt šoku, kad saprot, ka viņas mīlulis beidzot ir pavisam pieaudzis. Pēdējos divdesmit (dažreiz pat vairāk) gadus visas viņas domas ir bijušas tikai par un ap mums. Kā dzīvot tālāk?… Pamazām mamma atkal mācās dzīvot sev, bet mūsu atbraukšanu gaida ar milzīgu nepacietību.
“Es nezvanīju tev, jo biju ļoti aizņemts…”
Bet mamma bija slima, jutās vientuļa, knapi “izvilka” līdz algai/pensijai, aizņēmās no kaimiņienes jau trešo mēnesi pēc kārtas…
“Tu nesniedzi man pietiekami daudz mīlestības…”
Mīlēja kā mācēja… Var jau būt, ka ne tik stipri, kā mēs būtu vēlējušies, bet par to no visas sirds…
“Tu izskaties ļoti slikti…”
Pirmkārt, mamma ir sieviete, un tāpēc kritika par viņas ārējo izskatu ir īpaši sāpīga tēma. Un SPA viņa, iespējams, neapmeklē viena absolūti triviāla iemesla dēļ – tam nepietiek naudas.
“Atvaļinājuma laikā pie tevis nebraukšu, labāk uz jūru…”
Ļoti žēl! Mammai tagad ir īpaši vientuļi un gribētos, lai uz pāris dienām māja atkal būtu pilna ar smiekliem, lai pie galda atkal pulcētos visa ģimene. Ne jau visu mūsu atvaļinājuma laiku, bet tikai uz pāris dienām…
“ Tu man sabojāji dzīvi. Tu man neesi māte…”
Tā savai mammai teikt nedrīkst! Nedrīkst, un punkts! Bez komentāriem.
