Es ieliku viņa vietā savu pabrāli, atrodot interesantus pierādījumus viņa istabā
Mana māte principā ir laba sieviete. Vienkārši ļoti neveiksmīga. Galu galā viņai galvenais dzīvē ir ģimene, un sievietes laimes mēraukla ir viņas vīrs. Diemžēl tur arī ir tā problēma..
Kad man bija 8 gadi, izrādījās, ka manam tēvam ir divas ģimenes. Oficiālā – es un mamma. Paralēlājā – jauna mīļākā un gadu vecs dēls.
Mamma, protams, izdzina tēvu no mājas. Kopumā, bez tēva, dzīvojām labi, un galvenais – mierīgi. Taču mamma neatmeta cerības satikt labu vīrieti un atkal apprecēties. Satikt – satika, bet kaut kā, nekas nopietns nesanāca..
Kad beidzu universitāti, mamma starodama teica, ka ir satikusi brīnišķīgu vīrieti, kurš viņu bildināja.
Viņa apprecēsies pēc mēneša, un tad viņas vīrs un viņa pusaugu dēls pārcelās dzīvot pie mums. Galu galā viņas izvēlētais, cēli atstājis savu dzīvokli savai bijušajai sievai un mazajai meitai, kura palika dzīvot kopā ar māti.
Es ļoti gribēju, lai mamma būtu laimīga, tāpēc teicu, ka ļoti priecājos par viņu. Tiesa, nekad nebiju domājusi par to, kā es dzīvošu vienā dzīvoklī ar svešiniekiem. Bet velti.
Restorānā satiku jaunus radus. Tēvocis Pēteris, manas mātes jaunais vīrs, izrādījās ārkārtīgi nepatīkams cilvēks. Viņš runāja skaļi, bija rupjš pret viesmīļiem un runāja rupjiem vārdiem dēla priekšā.
Viņa dēls Māris bija tieši tāds pats, kā Pēteris.. Iedomīgs, bezkaunīgs un nemierīgs idiots..
Grūtības sākās, tiklīdz šis pāris pārcēlās pie mums. Māris pašās pirmajās ģimenes vakariņās teica, ka manai mātei ir pienācis laiks gatavoties pensijai, nevis kāzām.
Mamma nervozi pasmaidīja un paskatījās uz Pēteri, taču viņam, izskatījās, ka ir pie kājas..!
“Pēter, tava dēla humors mani aizvaino, ļaujiet viņam atstāt jaunības jokus saviem vienaudžiem,” māte sacīja, noliekot glāzi uz galda.
Tikai pēc tam topošais patēvs nolēma veikt vismaz kādu darbību. Viņš iedeva dēlam pļauku, pa galvu: Mārim no mutes izkrita vistas gabals.
- Pēter! Ko tu dari, nevari to izrisināt vārdos, vai kā?! – mamma iesaucās, sasitot rokas.
Jo tālāk, jo trakāk.. Mums ir trīsistabu dzīvoklis, viena no istabām ir caurstaigājama. Pēc kāzām mamma lūdza atdot manu istabu Mārim..
Godīgi sakot, man bija vienalga, kas vajadzīgs šim nejaukajam pusaudzim, bet mana māte tik daudz prasīja, viņa tik ļoti gribēja, lai kļūtu laba savam vīram un viņa dēlam, ka es piekritu.
Tas neģēlis iztīrīja manu istabu nedēļas laikā. Viņš visur izmētāja atkritumus un netīrās drēbes. Kad mamma mūs sauca ēst, viņš asi kritizēja ēdienu.
Jebkuru mātes lūgumu viņš ignorēja, un, kad viņa mēģināja aizrādīt, viņš bija rupjš un teica, ka viņa nav viņa māte, tāpēc viņai nav tiesību stāstīt, kā dzīvot.
Tēvocis Pēteris nekādā veidā nereaģēja uz visām sava šķebinošā dēla viltībām. Patiesībā vecākiem ir jāaudzina savi bērni, nevis pilnīgi svešiem cilvēki. Bet šis nekaunīgais tēvs tikai zem deguna nomurmināja, ka mēs abi esam pusaudži. Piemēram, viņš izaugs un mainīsies pats..
Esmu nogurusi no sava “brāļa” dēkām. Strīdi un skandāli notika gandrīz katru dienu. Situācija dzīvoklī kļuva vienkārši nepanesama.
Abas ar māti pieprasījām, lai tēvocis Pēteris savalda dēlu. Bet manas mātes vīrs vienkārši mierīgi sēdēja ar alu pie televizora un neko nedarīja..
Nolēmu visu ņemt savās rokās. Tā kā tēvoča dēls ir kļuvis nekaunīgs un tētim nekas nerūp, man būs jārīkojas pašai.
Kad Māris devās uz skolu, es iegāju viņa – agrāk manā – istabā. Vispirms pārbaudīju skapja saturu… Tālāk notiekošais Jūs pārsteigs!
Raksta turpinājumu lasiet nākamajā lappusē!
