Mūzikas apskatnieks Sandris Vanzovičs: “Donam ir iemesls ar sevi lepoties – uz vispārēji šausminošā Eirovīzijas karnevāla fona vienkārši un bez specefektiem uzkāpt uz skatuves un kā īstam vīrietim profesionāli nodziedāt savu dziesmu, tiekot finālā un iegūstot 16. vietu, ir ārkārtīgi labs rezultāts. Galvenais – Latvijai nav kauns.”
“Pēc vakardienas Eirovīzijas, tā vien gribās iziet ārā, apgulties zem ziedošiem ābeļkokiem, ieklausīties putnu skaņās un, meditējot, aizmirst vakar redzēto!
Šis ir lielisks piemērs kā pamācīt mūsu bērnus un teikt, labāk 16.vieta un Tu esi normāls cilvēks, nevis 1.vieta un Tu esi kāds putnubiedēklis svārkos!
Eirovīzijas himnai būtu jābūt, Es šodien jūku prātā….” tā Ivars.
Komponists Artūrs Nīmanis: “Nekad vairs neskatīšos aerobikas sacensības, ko nez kāpēc sauc par dziesmu konkursu. Gribas rupji lamāties, bet tas neko nemainīs. Dons uz tā visa fona bija viens no tiem dažiem, kura dziesma atbilda uzstādījumam Song Contest! Protams, gribējās Latviju redzēt augstākā pozīcijā, nekā ir. Bet jāsaprot, ka pēc “koda laušanas” Šveiciešu nebinārās būtnes izpildījumā mums arī turpmāk nevajadzētu likt lielas cerības uz morālē balstītiem panākumiem. Arī somu “noteikumu lauzējs” ar plikumiem centās parādīt, kur naivulīšu cerībām ir vieta. Neizdevās. Pats iekrita. Vilciens ir aizgājis. Nekad vairs nebūs dziesmu konkurss, kāds tas bijis ilgus gadus. Džins ir izlaists no pudeles – perversijas tikai augs un pilnveidosies.
Manā skatījumā dziesma joprojām ir DZIESMA – jēdziens, kādu to saprot mūsu vecāki, vecvecāki. Un saprātīgās būtnes tās radīs līdz pēdējam elpas vilcienam.”
