Viņa acis un sirds vērsās uz Siguldu, kur pagājušajā vasarā bija atļauts pulcēties 5000 cilvēkiem. Šī brīvības sajūta un sapnis par jaunu koncerta pieredzi iedvesmo Donu turpināt veidot mūziku un sniegt saviem faniem neaizmirstamus mirkļus.”
Viņš, redzot manu stāvokli, uzreiz man nes dvielīti, un es pateicos, saņemu to, bet nevaru noslēpt savu pārdzīvojumu. Nokritu ceļos un uzsāku raudāt nevis no sāpes, bet no tā, cik šausmīgi es jutos par šo nekontrolējamo stāvokli.
Mani pārņēma emocijas, un, raudot, es izsaku atvainošanos tehniskajam cilvēkam, ka viņam nākas redzēt šo neizsakāmo un nekontrolējamo brīdi. Šis bija pilnīgs atbrīvošanās mirklis, kurā es sapratu, ka reizēm cilvēki, pat jaunie mākslinieki, piedzīvo intensīvas emocijas un spriedzi. Lai cik pārsteidzošs tas būtu, tas bija neaizmirstams brīdis, kas palīdzēja man saprast, ka pat mūzikas pasaulē ir vietas cilvēciskajām emocijām un saviem neaizmirstamiem stāstiem.”
Šajā mirklī, kad klausītāji gaida priekšnesumu, viņš pievērsa uzmanību savam emocionālajam stāvoklim. Apmēram 20 minūtes viņš bija viens ar sevi, neļaujot nevienam klātesošajam ielūkoties savā iekšējā pasaulē, kamēr “izlādējās”. Šī pašizpaušanās brīdī, kas ir svarīgs katra mākslinieka sagatavošanā, var justies kā emocionāls atvēršanās, kurā var pilnībā izdzīvot un apstrādāt intensīvas emocijas.
Dziedātājs dalās ar pieredzi, ka koncertos pastāv īpašs rituāls – atdod un paņem emocijas. Viņš akcentē to, ka šajā procesā vienmēr ir kāds moments, kad prāts nevar vairs turēt šīs emocijas pie sevis. Tas atklāj dziedātāja attiecību ar savu māksliniecisko izpausmi un liecina par viņa sapratni par to, ka emocijas un prāts ir savstarpēji saistīti un mainās caur mūzikas izteiksmi.”
Dons saglabā atmiņu par notikumu, kad pēc otra koncerta Siguldā, kas sekoja nākošajā dienā, viņš izjutis, ka vairs nav tā paša sajūta kā iepriekš.
“Saprotu, ka pēc tam, kad otrs koncerts sekoja tik tuvu pirmajam, tas jau nebija tas pats. Un tāpēc man īpaši iepriecina, kad starp koncertiem ir tāda gara pauze,” atzīst Dons. Viņš dalās ar savu mīlestību pret intensīvām izrādēm, kurās piedalās retāk, bet kad tas notiek, viņš to darītu pilnīgi un dedzīgi. Šī nostāja atklāj viņa apņemšanos sniegt kaut ko īpašu un neaizmirstamu katrā koncertā, kurš kļūst par vērtīgu notikumu gan viņam, gan arī viņa faniem.
