Pēc 30 minūšu gaidīšanas Oksana atgriezās dzīvoklī. Vēl pāris minūtes Arkādijam bija jāgaida, kad viņa draudzene pamanīs zīmīti. Kad viņa paņēma to rokās, Arkādijs sastinga. Viņam tas bija patiesības mirklis: mīl vai nemīl. Meitene apsēdās uz dīvāna. Kādu laiku viņa tikai sēdēja un skatījās uz zīmīti. Tad viņa piecēlās un sāka ātri staigāt pa istabu. Kādā brīdī Oksana apstājās un raudāja.
Arkādija laimei nebija robežu. Viņš ātri iebāza klēpjdatoru somā, samaksāja viesmīlei par kafiju un metās mājās. Tur viņu vienlaikus gaidīja priecīga un sirdi plosoša bilde. Meitene sēdēja uz paklāja un raudāja ar tādu spēku, ka pat uzreiz nepamanīja kāda cilvēka parādīšanos dzīvoklī.
– Mana mīļā, ak vai! – Arkādijs ar mīlestību steidzās pie mīļotās.
– Es nekur neiešu. Es esmu šeit ar tevi. Viss ir labi.
Viņam ilgi bija jāmierina Oksana. Viņš viņai paskaidroja, kas tieši noticis un kāpēc tā izlēmis. Atbildot uz to, Oksana pat nevarēja atrast atbildi. Viņa tikai skatījās uz viņu apsārtusi ar apjukuma pilnām acīm un dzēra ūdeni no glāzes.
Pēc pārbaudes
Sākumā Arkādijs pat jutās vainīgs. Tomēr viņš noveda savu mīļoto līdz asarām. Bet no otras puses, viņam bija liels prieks. Tagad viņš noteikti bija pārliecināts, ka Oksanai viņš ir vajadzīgs.
Nedēļu vēlāk. Pēc darba Oksana viņu uzlūdza uz kafiju. Mūsdienās viņa uzvedās nedaudz atturīgi, taču Arkādijs to skaidroja ar neseno stresu. Viņš bija pilnīgi pārliecināts, ka drīz viss būs pa vecam.
– Es tā vairs nevaru, sacīja Oksana.
– Mums jāšķiras.
– Kas?! Kāpēc? – Arkādijs bija patiesi neizpratnē. –Tu negribēji, lai es aizeju.
– Es arī negribēju būt stulba pārbaudījuma subjekts. Tev nav ne jausmas, ko es tajā dienā pārdzīvoju. Bet tev tas nebija svarīgi. Tu biji laimīgs, kad man bija slikti. Un visu nedēļu tu staigā kā pāvs ar lepnumu, ka esi novedis mani pie nervu sabrukuma. Es tev pateikšu noslēpumu. Ja tev bija man jautājumi vai Tu šaubījies, būtu pieticis ar mani parunāt. Tici man, sarunu laikā asaru nav mazāk.
– Bet klausies…
– Lai tev šī ir mācība. Es dodos prom. Es nevēlos būt ar tevi. Pārējās mantas paņemšu rīt.
Ar šiem vārdiem Oksana piecēlās no galda un izgāja no kafejnīcas. Arkādijs viņai nesekoja. Viņš pasūtīja sev kafiju un skatījās tumšajā dzērienā. Neizdzerot ne malku, viņš devās mājās. Tur, kur noteikti nebija jau vienas daļas no viņas lietām.
Meitenes pārbaude – rezultāts
Vai ir pareizi pārbaudīt dzraudzeni vai draugu attiecībās? Vai Oksana rīkojās pareizi? Un vai Arkādijam bija morālas tiesības pakļaut savu draudzeni šādam pārbaudījumam?
Dalieties komentāros ar saviem uzskatiem un pārdomām par šo tēmu.
