“Aptieka. Neliela rinda. Pirmie rindā – precēts pāris vidējā vecumā. Sieva daudz ko jau sapirkusi, pagriežas pret vīru un jautā:
– Mīļais, es neko neaizmirsu nopirkt?
– Tu tamponus nenopirki…Visi aptiekā sāka ķiķināt… redz, kāds mīļš viņš Jums, par tamponiem atceras…Bet vīrs turpina:
– Tikai nepērc pārāk dārgus…Te visi sāka smieties pilnā balsī, un sāka izteikt komentārus:
– Viņš ir ne tikai mīļš, ka tā rūpējas par sievu, bet arī māk ekonomēt.
Vīrs nosarka, apjuka un nočukstēja sievai:
Es pagaidīšu ārā…Kad vīrietis izgāja no aptiekas, sieva paņēma savu maisiņu, pagriezās pret tiem, kas skaļi smējās un noteica:
– Mans vīrs ir armijas virsnieks, un rītā viņš brauc komandējumā uz karsto punktu. Bet ar tamponiem viņi aizspiež brūces, ko ieguvuši no lodēm, lai jau pirmajās minūtēs nenomirtu…smiekīgi, vai ne?Kaut kā neērti paliek saprotot, cik cilvēki šajos laikos ir sarkastiski un muļķīgi…
Viņi lien svešās problēmās, domājot, ka ir paši gudrākie un pieredzējušākie visā pasaulē, kaut arī viņi pat īsti nezina tā cilvēka motīvus, kuram tik ļoti cenšas kaut ko aizrādīt un iemācīt…
Padomājiet, pirms lieniet svešā dzīvē, apsmejat kādu vai arī taisaties dot savus nevajadzīgos padomus…”
