Viņas stāvoklis bija nestabils, un reizēm viņa zaudēja orientāciju realitātē, acīmredzot tajos brīžos viņa arī kliedza pēc palīdzības.
Šīs ziņas nedaudz mazināja mūsu entuziasmu. Mārītei bija īpaši grūti pieņemt, ka mūsu jauno dzīvi pavadīs šādi starpgadījumi.
Domājām par pārcelšanos, bet sapratām, ka finansiāli tas nebūs viegli.
Tā vietā, lai pārvāktos, mēs ar pārējiem mājas iedzīvotājiem sākām meklēt risinājumus. Viņi organizēja ziedojumu vākšanu kaimiņienes ārstēšanai un vērsās vietējās varas iestādēs ar lūgumu sniegt viņai nepieciešamo palīdzību.
Tātad ideāla dzīvokļa iegāde izvērtās par kaimiņu aprūpes un atbildības stundu. Lai gan tas radīja troksni mūsu dzīvē, tas arī parādīja, ka pat vissarežģītākajā situācijā var atrast izeju, ja rīkojamies kopā.
Kā Jūs domājat, vai mums vajadzēja viņai palīdzēt? Atbildi rakstiet zem facebook ieraksta!
