Lūk, nedod mums miera pamests ciems – tas gluži kā magnēts mūs velk uz turieni. Vilina ne tik daudz pēc atradumiem, bet gan pati ciemata atmosfēra. Mēs mēs šādās vietās jūtamies komfortablāk nekā pilsētā, kas izsūc visus spēkus, stāsta tā dēvētie senlietu mednieki.
Šajā ekspedīcijā mēs nolēmām pārbaudīt māju, kas vēl atradās zem jumta, bet, protams, pēc izskata nebija īpaši stabila, taču vēlme to izpētīt izrādījās spēcīgāka par iespējamu celtnes sabrukšanu virs mūsu galvām.
Sākumā mēs pastaigājām apkārt mājai, pavērojām apkārtni, bet, izņemot sapuvušus dēļus un salauztus stiklus, neko neatradām. Protams, ja staigā apkārt ar metāla detektoru, var uziet tādus atradumus kā degvīna korķi, alumīnija stieples gabali un dažādi mazi dzelzs gabaliņi. Tas ir darīts vairāk nekā vienu reizi, tomēr labu atradumu nav bijis daudz.
Ieejot mājā, mēs redzējām pilnīgu haosu, viss bija otrādi, krāsns metāls bija izplēsts no krievu krāsns, noņemta arī visa elektroinstalācija no sienām un griestiem, palikuši tikai mazi vadu gabaliņi, dažās vietās bija sadales kārbas. Faktu, ka gar sienu vai griestiem bijusi elektroinstalācija, atgādināja mazi keramikas izolatori, ar kuru palīdzību vadi bija piestiprināti.
Mājā bija, kā tagad ir modē dēvēt bija retro vadi. Tie ir divi vadi auduma pinumā, savīti bizītē. Tika konstatēts, ka mājas grīdas ir neskartas, kas ir rets gadījums. Koka vāks, kas veda uz pagrabu, bija cieši piestiprināts ar lielām naglām. Tieši tas uzreiz lika domāt, ka noteikti ir jāiekļūst tur iekšā. Ar to nācās krietni pacīnīties, jo mums nebija nekādu lauznim līdzīgu instrumentu.
Bet galu galā vāks padevās, un mēs nokļuvām pagrabā, kurā, no pirmā acu uzmetiena, nebija nekā, izņemot tukšas kannas un kastes. Bet tas bija tikai no pirmā acu skatiena, pastumjot vairākas kastes malā, pēkšņi ieraudzījām pazīstama priekšmeta kontūras. Nu, sasodīts, es nodomāju, atkal kaut kādu misiņa bļodu esam atraduši. Kad tā nonāca mūsu rokās, es ieraudzīju, ka tā ir senlaicīga tējkanna!
Tējkanna, draugi, izrādījās ar vāku, bet bez roktura. Varēja saprast, ka rokturis ir nolauzts vai sasmalcināts ar kaltu. Kādiem mērķiem tas ticis darīts, es tikai pieņemu – visticamāk, makšķerēšanas pludiņu izgatavošanai. Tējkannas rokturis bija plats un plakans, ņem tik un smalcini to, ir tikai vajadzīgs laiks, lai pagatavotu pludiņus un noķertu zivi.
Tējkanna izrādījās izgatavota nevis no misiņa, bet no vara! Mēs līdz šim bijām atraduši tikai tējkannas un patvārus, kas izgatavoti no misiņa, un šeit mēs uzgājām vara tējkannu un pat ar vāku, protams, neskaitot nocirsto rokturi. Tējkannas iekšpusē joprojām bija mērogs, kas liecina – šis priekšmets daudzus gadus ir uzticīgi kalpojis šīs mājas iemītniekiem.
Tējkanna ir bez jebkādām ražotāju zīmēm, tās tilpums ir aptuveni četri litri. Priekšmets nav bojāts, bez plaisām vai ieplīsumiem. Es domāju tējaknnai izgatavot jaunu vara sloksnes rokturi. Vēlāk nāksies tikai “novecināt” rokturi, lai tas atbilstu pašas tējkannas tonim. Bet tā vairs nav problēma.
Paldies, ka izlasīji mūsu rakstu! Varbūt tas arī tevi pamudinās kļūt par senlaicīgu priekšmetu mednieku pamestās vietās!
