Taču pamazām visā mājā sāka izplatīties nepatīkama smaka. Viņi darīja visu, lai no tā atbrīvotos, tīrot un mazgājot lietas katrā mājas stūrī. Viņi pārbaudīja katru ventilācijas atveri, lai atrastu mirušas peles vai ko citu, viņi iztīrīja katru paklāju. Viņi arī visur izlika gaisa atsvaidzinātājus.
Pēc tam viņi sazinājās ar kaitēkļu apkarošanas uzņēmumu, kas uzstādīja dažādus slazdus, lai iznīcinātu visu veidu kukaiņus un kaitēkļus. Bet nekas no tā nepalīdzēja.
Pēc kāda laika draugi pārstāja braukt ciemos, darbuzņēmēji atteicās strādāt viņu mājā.. viss bija slikti.
Galu galā, nespējot atrast smakas avotu, viņi nolēma, ka vislabāk ir vienkārši pārvākties. Pagāja mēnesis, un, lai gan sākumcena bija samazināta par vairāk nekā 50%, pircēju savam mājoklim atrast neizdevās.
Baumas par “smirdīgo” māju izplatījās tiktāl, ka pat vietējie nekustamo īpašumu brokeri atteicās iekļaut māju pārdošanā. Tāpēc, lai iegādātos citu māju, viņiem nācās bankā ņemt milzīgu kredītu.
Pēc kāda laika Ainārs piezvanīja savai bijušajai sievai Jūlijai, lai pajautātu, kā viņai klājas. Viņš pastāstīja viņai par šausmīgo smaku mājā, kas apgrūtināja pat uzturēšanos. Viņa pieklājīgi uzklausīja bijušo vīru un tad teica, ka viņai ļoti pietrūkst vecā māja, un vēlētos to iegādāties..
Ainārs saprata, ka viņa bijušajai sievai nav ne jausmas, cik nepanesama smaka virmo mājā, un piekrita to pārdot par desmito daļu no kādreizējās vērtības. Vienīgais nosacījums bija, ka Jūlija tajā pašā dienā paraksta dokumentus. Viņa piekrita bez nosacījumiem..
Nedēļu vēlāk Ainārs un viņa jaunā draudzene stāvēja laimīgi dūkodami, kamēr pārvākšanās darbinieki nesa mantas, lai tās nogādātu uz jauno māju. Kopā viņi bija neticami laimīgi, ka beidzot tikuši vaļā no “smirdīgās” mājas, un Ainārs bija neticami priecīgs par to, cik gudri bija apmānījis savu bijušo sievu..
Pēdējais, ko pārcēlēji darīja – visbeidzot noņēma aizkarus kurus nogādāt uz Aināra māju.
Kā Jums šķiet, kurš kuru apmānīja? Vai sieviete pareizi rīkojās? Atbildi rakstiet komentāros zem facebook ieraksta!
