Un tomēr Diana un Bērnijs bija uzstājīgi. Tad sociālā dienesta darbinieki izstāstīja šausminošo patiesību par meitenīti. Šausmīgās apiešanās dēļ viņas psihiskā attīstība atbilda zīdaiņa vecuma. Mazulītei bija jau 9 gadi, bet viņa joprojām nēsāja autiņbiksītes, tik tikko bija sākusi atradināties no piena pudeles, un pat nespēja runāt…
Neskatoties uz visu dzirdēto, Bērnijs un Diana tik un tā neatteicās no domas adoptēt meitenīti. Tad viņiem izstāstīja stāstu par meitenītes šausmīgo pagātni. Izrādījās, ka viņa būtībā ir mežone. Līdz septiņu gadu vecumam vecāki izturējās pret viņu sliktāk nekā ar dzīvnieku!
Detektīvs Marks Holsts, kas meitenīti atrada, atceras:”Jau 27 gadus strādāju par policistu, un šis ir visbriesmīgākais gadījums manā karjerā! Visur mājā, kurā atradām meitenīti, bija šausmīgi netīrs. No griestiem karājās zirnekļu tīkli, zem kājām visur bija suņu fekālijas, un visapkārt burtiski mudžēja no tarakāniem. Un lūk, starp visām šīm šausmām mēs atradām izkāmējušu 7 gadus vecu meitenīti tikai slapjās autiņbiksītēs”.
Meitenītes bioloģiskajai mātei atņēma vecāku tiesības un piesprieda piespiedu ārstēšanos psihiatriskajā slimnīcā. Bet pašu mazulīti, kuras vārds ir Daniela, aizveda uz īpašu patversmi. Tur viņu pakāpeniski sāka pieradināt pie normālas dzīves, bet lietas virzījās uz priekšu pavisam lēni.
Pusotra gada laikā, ko Daniela pavadīja patversmē, viņa iemācījās ēst normālu ēdienu, bet ar pārējo viss bija tikpat skumji, kā tad, kad viņa atbrauca uz patversmi…
Uzzinot patiesību par meitenīti, Diana un Bērnijs bija šausmas, bet neatteicās no sava nodoma. Tā kā Danielas gadījums bija vairāk nekā neparasts, tad laulātos nolēma iepazīstināt ar bērnu pamazām.
“Pirmo reizi mani ieraugot, Daniela bailēs ieskrēja stūrī. Viņa vairāk līdzinājās mazam zvēriņam, nekā bērnam. Bet, ieskatoties mazulītei acīs, es sapratu, ka man noteikti viņai ir jāpalīdz”, – atceras Diana.
Sociālā dienesta darbinieki saka, ka starp meitenīti un viņas jauno mammu uzreiz radās dvēseliska saikne. Jo parasti Daniela krita histērijā, kad ieraudzīja nepazīstamus cilvēkus. Viņa mētājās pa istabu, bet, kad svešinieki mēģināja viņai tuvoties, viņa centās viņiem iekost. Diana izrādījās viena no nedaudzajiem, kas spēja iekarot meitenes uzticību.
Divu nedēļu laikā Diana un Bērnijs katru dienu apciemoju meitenīti patversmē, pavadot ar viņu kopā arvien vairāk un vairāk laika. Un, kad Daniela jau pavisam uzticējās saviem jaunajiem vecākiem, viņai atļāva braukt saviem jaunajiem vecākiem līdzi uz savām jaunajām mājām.
Protams, ka Dianai un Bērnijam meitenītes audzināšanā palīdzēja profesionāli psihologi un labi sagatavoti pasniedzēji. Bet, pēc viņu teiktā, laulātie arī bez citu cilvēku palīdzības visu darīja pareizi. Viņu mājās meitenīte sāka mainīties gluži acumirklī!
Astoņu gadu laikā, kurus Daniela pavadīja Lerou ģimenē, viņa pilnībā pārvērtās. 13 gados viņas psihiskā attīstība atbilde 6 gadus veca bērna līmenim. Bet tagad viņas rādītāji atbilst vidējo klašu skolnieka līmenim.
Diana un Bērnijs paši ar savu piemēru pierādīja, ka mīlestība spēj veikt brīnumus.
