Daudzi cilvēki tic liktenim, citi tam nepiekrīt un dzīvo vienkārši pēc plāna. Mūsuprāt, katram cilvēkam ir sava dzīves ceļa stāsts, kuru nevar pilnībā mainīt, taču iespējams ietekmēt apstākļus. Kā ir ar jums?
– Kur tu biji? – jautāja vīrs. – Pie mammas, – mierīgi atbildēja sieva. – Atkal? Pēdējā laikā tu bieži esi pie viņas, – viņš neapmierināti norādīja. Viņa neatbildēja. – Tu esi kļuvusi vienaldzīga… bez rakstura… Agrāk tu tāda nebiji. Mēs kopā esam jau 5 gadus, bet tagad man šķiet, ka tava uzvedība mani kaitina. Varbūt man vajadzētu atrast kādu citu? – viņš smaidot pievienoja. – Kā vēlies, – viņa atbildēja mierīgi un turpināja gatavot pusdienas.
Šāda atbilde viņam bija pārsteigums. Viņš, aizkaitināts, piecēlās un ātri iznāca no mājas. Paņēmis telefonu, viņš veica zvanu. – Sveika, maziņā! Kā iet? – viņa balss bija maiga. – Čau, manu ruņčuk! Tikko pamodos. Gribu tevi redzēt, – viņa sacīja ar mīļumu. – Es jau braucu pie tevis! Esi gatava, man ir liels izsalkums, – viņš sacīja, pārslēdzoties uz jautru toni.
Braucot, viņš apstājās ziedu veikalā, iegādājoties sievietei sarkanas rozes.
Iebraucot pie krustojuma, viņš pamanīja briesmīgu avāriju. Vīrieti aizveda uz slimnīcu, viņam bija viena kāja zudusi. Sieviete blakus vīrietim ļoti uztraucās, rūpējoties par viņu. Viņa bija ļoti satraukta, un šis skats viņu dziļi ietekmēja. Viņš izlēma aizbraukt uz slimnīcu pie sava drauga ķirurga. Tālāk seko pats trakākais…
Raksta turpinājumu lasiet nākamajā lappusē!
