Aizsaulē devusies izcila publiciste un māksliniece, par šo ziņu diemžēl pirms laika dalījās Mākslinieku savienība. Šis ir ļoti skumjš laiks.
Tuvinieku aiziešana uz “citu pasauli” ir neticami sāpīgs notikums, ar kuru ir grūti samierināties un ne mazāk grūti dzīvot. Ir ļoti grūti saprast, ka jūs nekad vairs neredzēsiet savu mīļoto un nevarēsit viņiem piezvanīt un runāt ar viņiem.
Tomēr “aizgājušie” cilvēki joprojām laiku pa laikam sniedz ziņas par sevi un mēģina sazināties ar tiem, kas palika dzīvo pasaulē. Šeit ir pazīmes, ka mīļotā cilvēka dvēsele ir nemanāmi tuvu jums un vēlas jums nosūtīt ziņu.
1. Sapņi
Tas, iespējams, ir visizplatītākais “komunikācijas kanāls”, jo sapņos mēs bieži redzam “aizgājušos” radiniekus. Fakts ir tāds, ka tad, kad jūs guļat, jūsu vibrācijas enerģija tiek pastiprināta un atbilst augstākajai enerģijai, kas piemīt gariem. Tāpēc viņiem ir visvieglāk sazināties ar jums sapņos.
Bet kā jūs varat zināt, ka tas nav tikai normāls sapnis?
Tātad, ja jums pastāvīgi ir sapņi, kuros tuvinieku dvēseles dara vai saka to pašu, tad jums ir jāanalizē viņu uzvedība un vārdi, lai saprastu, ko viņi cenšas jums nodot. Turklāt šādi sapņi nav kā parastie sapņi, jo tie ir spilgtāki, “āķīgāki” un neaizmirstami.
2. Dziesmas
Jūs esat domājis par “aizgājušu” cilvēku, un tad pēkšņi radio dzirdat viņu iecienīto dziesmu vai melodiju, kurā agrāk dejojāt. Tas ir arī signāls, ka jūs esat mīlēts un palaists garām, tāpēc jūs nevarat to norakstīt kā sakritību vai tikai sakritību.
Mūžībā aizgājusi keramiķe, publiciste Silvija Šmidkena.
Silvija Šmidkena absolvēja Latvijas Mākslas akadēmiju 1960. gadā, prezentējot savu diplomdarbu “Jaunatnes kluba atpūtas telpas dekoratīvais noformējums”, kas ietvēra interjera detaļas, keramikas panno “Talka”, kā arī sienas šķīvus un traukus. Diplomdarba vadītājs bija keramiķis Georgs Kruglovs. Tajā pašā laikā LMA absolvēja arī Daina Kopštāle (Grauda), kuras darbs “Kafijas servīze” tapa fajansa tehnikā un citi projekti.
Jau studiju gaitā, sākot no 1956. gada, Silvija Šmidkena aktīvi piedalījās dažādās izstādēs, tostarp Latvijas Mākslas akadēmijas studentu izstādēs, Latvijas Padomju Sociālistiskās Republikas Tēlotājas un lietišķās mākslas izstādē (1957. gadā, kas notika Valsts latviešu un krievu mākslas muzejā, šodien Latvijas Nacionālais mākslas muzejs), kā arī Latgales un Vidzemes keramikas un audumu izstādē (1958. gadā, Cēsu novadpētniecības muzejā, tagad Cēsu muzejs), un Latvijas Padomju Sociālistiskās Republikas 3. Jauno mākslinieku izstādē (1959. gadā, atkal Valsts latviešu un krievu mākslas muzejā, LNMM) un citās.
Visdziļāko līdzjūtību!
