Nesen Eiropas meteorologi publicēja prognozes par gaidāmo ziemas sezonu, norādot uz iespējamām negaidītām un neparastām laikapstākļu parādībām. Decembris un janvāris, pēc viņu teiktā, solās piedāvāt neierastus laikapstākļus, kas varētu pārsteigt daudzus. Šādas novirzes no parastā var izraisīt sarežģījumus daudzās teritorijās.
Sinoptiķis ar pieredzi ir uzsvēris šīs potenciālās laikapstākļu anomālijas. Vērīgi jāpiebilst, ka 2010. gada decembris iegūst īpašu nozīmi kā viens no aukstākajiem mēnešiem Latvijas vēsturē. Decembra snigšana bija ievērojama, sasniedzot otro augstāko sniega slāni, kas visā valstī sasniedza 22 centimetrus.
Šāds apmērs decembrī ir neparasts, ņemot vērā, ka iepriekšējie dati parāda vidējo decembra snigšanu ap 23 centimetriem, kas tika reģistrēts 1937. gadā.
Decembra pēdējā diena dažādos Latvijas reģionos atnesa dažādus sniega slāņu biezumus. Visvairāk sniega uzkrājās Kalnciemā ar 57 centimetru dziļumu, Rucavā – 52 centimetri, Dobeles – 49 centimetri, un Rīgā – 46 centimetri.
Savukārt Ventspilī un Kolkā sniega bija vismaz – tikai 25 centimetri un 29 centimetri attiecīgi. Svarīgi norādīt, ka šie sniega mērījumi nav mainījušies kopš to reģistrēšanas brīža.
Attiecīgo datuma pieminēšana neaprobežosies ar vienu notikumu Latvijas vēsturē. Pēc meteoroloģiskajām prognozēm decembris un janvāris sola būt ievērojami netipiski, radot potenciālu saskarties ar vēl neredzētiem notikumiem. Šajā kontekstā ir ļoti svarīgi precīzi formulēt konkrētus mērķus un nepieciešamības aspektus.
Lasi raksta turpinājumu nākamajā lapā
