Kad viņi kļuva pieauguši, es ar vieglu sirdi ļāvu viņiem iet pieaugušo dzīvē. Viņi paši izvēlējās partnerus, un pēc kāzām es nekad neiejaucos viņu attiecībās. Savās ģimenēs viņi paši visu atkļūdoja un konfigurēja tā, kā viņiem patīk, nevis tā, kā es gribētu.
Tā ir viņu dzīve, viņi man neko nav parādā. Es nekad neesmu upurējusi sevi viņu dēļ. Un es nekad neko tādu no viņiem neprasīju. Es atklāju sevi un savu mīlestību pret labāko vīrieti savā dzīvē. Un tāpēc viņi no sirds mīl mani un savu tēvu, kurš viņiem ir bijis labākais piemērs visu mūžu.
Piemērs, kā vīrietis var mīlēt sievieti, kura pilnībā nekoncentrējas uz bērniem, kaitējot viņas dzīves svarīgākajām attiecībām. Sieviete, kura no visas sirds palīdz viņam izplest spārnus un lidot.
Dzīves laikā mani bērni ir kļuvuši neatkarīgi un nobrieduši cilvēki, kuri pēc mūsu piemēriem ir izveidojuši laimīgas un mīlošas ģimenes. Un tagad viņi mūs tik ļoti mīl, jo mēs eksistējam. Un tāpēc, ka mums visiem patīk pavadīt laiku kopā. Izpētiet un uzziniet par šo brīnišķīgo dzīvi.”
