Viņa metās zvanīt vīram pa telefonu un jautāt, kur viņš ir.. Un viņš viņai mierīgi atbild – izgāja uz veikalu, lai nopirktu siļķi, kartupeļu biezenim… Tas nozīmē, kaut kāda siļķe viņam jau esot… It kā manā dvēselē kaut kas būtu uzsprādzis. Divi šādi incidenti vienā dienā ir par daudz. Slimnīcā mamma tika pārbaudīta un ievietota palātā.. Vera pārliecinājās, ka mammai viss kārtībā. Tāpēc es steidzos mājās; mans dēls jau gulēja.
Un es, tāpat kā tas vikings, kurš vēlējās cīnīties, bet ne ar kādu, bet ar vīra lietām. Es sagriezu pusi no viņa krekliem, pārējās lietas sabāzu somās un izmetu pa logu un tad piezvanīju vīram, ka esmu jau ieradusies mājās..
Viņš atgriezās mājās divas stundas pēc viņas ierašanās. Un pat ar pretenzijām par to, kāpēc viņa izmeta viņa lietas…?!
-Es tevi redzēju ar tavu siļķi. Nu, vai esi pilnībā apmierināts? Tāpēc ej pie viņas un netraucē mani vairs. – Vera mierīgi atbildēja, tikmēr cepot steiku, kurš vīram tik ļoti garšoja…
Pats vīrs vēl nedaudz vilcinājās un viņai atbildēja:
-Kāpēc tu izliecies par karalieni? Tev ir 39 gadi, neviens uz tevi tāpat neskatīsies, vēl pietam ar bērnu.. Sieviete ar piekabi nevienam nav vajadzīga..
-Nu, to mēs vēl redzēsim!! Lūdzu ej projām!
-Nu beidz lūdzu Vera.. Jā – bija.. nu un kas? Visi taču krāpj, tu pati taču to saproti.. Iedod vismaz pāest..
-Neko es Tev nedošu! Ej prom!
Vīrs aizgāja un uzreiz devās pie savas mīļākās.. Bet viņa viņu nepieņēma – viņai ir vienistabas dzīvoklis un viņa arī dzīvo kopā ar māti. Man bija jāīrē viesnīca. Un protams līdzi arī ņēmu mīļāko.. No rīta es palūdzu viņai pagatavot ēdienu.
-Vlad, tu smejies? Kāds ēst? Vai tu esi redzējis manus nagus, ko? Ej pie savas sievas un ēd.. bet es esmu domāta skaistumam, mīlestībai..
Un pret ko viņš iemainīja sievu? Tā arī kādu laiku viņš dzīvoja vai nu pie draugiem, vai arī šad tad īrēja kādu māju.. Un visu laiku domāja tikai un vienīgi par sievu Veru… Pēc trim mēnešiem nolēma nopirkt milzīgu rožu pušķi un ierados viņas mājā.. Durvis atvēras un iznāca neticami skaista, notievējusi, slaida sieviete; tā bija Vera..
-Vera, es tevi ļoti mīlu. Piedod. – Vlads iekliedzās un metās pie Veras, lai viņu noskūpstītu. Un tad nez no kurienes parādījās divus metrus garš, sakačājies vīrietis.. Viņš satvēra Vladu aiz pleciem un izmeta ārā. Viņš man teica, lai vairs netuvojos, ka savu laimi jau esmu zaudējis…
