Kā vēsta portāls jauns.lv, marta mēnesim tuvojoties finiša taisnei, beidzot esam sagaidījuši gana pavasarīgus laikapstākļus. Jāsaka gan, prieks nebūs ilgs. Jau nākamajā nedēļā ļoti plašā Eiropas apgabalā tostarp pie mums Latvijā ieplūdīs aukstās gaisa masas no Arktiskajiem apgabaliem, kas līdzi nesīs ne vien aukstumu, bet pat sniegu. Lai uzzinātu vairāk par gaidāmo laiku gan šajā pavasarī, gan vasarā, Jauns.lv uz sarunu aicināja Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra (LVĢMC) Prognožu nodaļas vadītāju Lauru Krūmiņu.
“Kopumā meteoroloģiskais pavasaris no vienas puses Latvijā iesākās diezgan agri – Latvijas rietumu un centrālajos rajonos tas notika februāra pirmajā pusē, teritorijas lielākajā daļā tas [meteoroloģiskais pavasaris] iestājās jau 13. februārī, bet Latvijas austrumu daļā šis process norisinājās tikai aizvadītajā nedēļas nogalē, kad vidējā gaisa temperatūra paaugstinājās stabili virs 0 grādu atzīmes,” skaidro Laura Krūmiņa, uzsverot diezgan krasas atšķirības starp vairākiem Latvijas reģioniem.
Lai gan piedzīvojām jau diezgan pavasarīgas gaisa temperatūras – Skrīveros 20. martā pat nepilnus +15 grādus, diemžēl pavasaris nebūs ļoti noturīgs.
“Nākamajā nedēļā ļoti plašā reģionā ieplūdīs aukstas gaisa masas no Arktiskajiem apgabaliem, kas aptvers lielāko daļu Eiropas. Domāju, dzirdēsim, ka netipisks aukstuma periods ir ne tikai pie mums, bet arī Francijā, Vācijā un citviet rietumos. Pastāv varbūtība, ka termometra stabiņš marta izskaņā naktīs pietuvosies -10 grādu atzīmei. Noteikti piedzīvosim arī snigšanu – cīruļputeni. Pastāv risks, ka vietām Latvijā izveidosies īslaicīga sniega sega, kuras biezums varētu sasniegt pat 10 centimetrus,” pauž Krūmiņa.
Sinoptiķe gan mierina, ka šādi laikapstākļi nesaglabāsies ilgstoši, un jau aprīļa sākumā, kad cita starpā svinēsim arī Lieldienas, siltums atgriezīsies.
Vasara – tuvu normai, bet sausa
Lai gan vasara vēl tālu, un prognozes var būtiski mainīties, jautājām, kādas varētu būt kopējās laikapstākļu tendences šim periodam 2023. gadā.
Laura Krūmiņa skaidro, ka ļoti agrīna informācija par vasaru Eiropā kopumā liecina par krasām vidējās temperatūras atšķirībām austrumu un rietumu daļā.
“Jāsaka, ka uz austrumiem no Latvijas – Eiropas austrumu daļā iezīmējas tendence, ka vasaras kopējā temperatūra varētu būt tikai ap normu, vai nedaudz zem normas. Savukārt Rietumeiropā temperatūras varētu būt ievērojami virs normas. Mēs atrodamies robežjoslā starp šiem diviem lielajiem apgabaliem, līdz ar to kopumā varētu teikt, ka vasara būs ļoti tuvu normai, bet tas nenozīmē, to, ka mums nebūs karstuma viļņu, vai periodi ar dzestru laiku,” skaidro Krūmiņa.
Ja runājam par nokrišņiem – jūnijā, jūlijā un augustā mūsu apgabalā nokrišņu daudzums pat varētu būt mazāks par normu, nav izslēgti ilgāki sausuma periodi.
Aizgājusi ziema kontrastu pilna
Lai gan dzīvojam ar gaidām par vasaru, atskatoties uz aizgājušo ziemu, LVĢMC Prognožu nodaļas vadītāja stāsta, ka tā bijusi pat par 0,9 grādiem siltāka par klimatisko normu. Proti, decembrī, janvārī un februāri vidējā gaisa temperatūra bijusi -1,5 grādi. Jāatzīmē gan, ka pirmo reizi kopš 2014.–2015. gadam ziemas visu trīs atsevišķo mēnešu temperatūras bijušas negatīvas.
“Pirms dažiem gadiem bija ziemas, kad stabila sala apstākļi visas ziemas garumā gandrīz neiestājās, pēc tādām ekstremāli siltām ziemām, šī cilvēkiem varbūt asociējas ar tādu īstenu ziemu,” teic Krūmiņa.
Aizgājusi ziema neiztika arī bez rekordiem. “Gada pirmajā dienā tika uzstādīts jauns janvāra visas Latvijas maksimālās gaisa temperatūras rekords. Nekad agrāk Latvijā termometra stabiņš janvārī nebija pakāpies līdz +11.1 grāda atzīmei. Šie kontrasti ziemā nodrošināja to, ka atkusnis, kas iestājās īsi pirms Ziemassvētkiem, izraisīja sniega un ledus kušanu upēs, kā rezultātā novērojām palu sezonu absolūti neraksturīgā periodā,” piebilst Krūmiņa.
