Atklāta un spēcīga vēstule no kādas sievietes, ko viņa rakstījusi savas meitas jaunajai pamātei! Rakstu lasiet turpinājumā!
“Mīlestība – tas ir pastāvīgs nemiers, kaujas lauks, negulētas naktis, kurās tu nepārtraukti uzdod jautājumu, vai esi rīkojies pareizi.”
Manas meitas pamātei.
Es Tevi te nekad neesmu gribējusi. Tu vienkārši nekad neesi bijusi daļa no plāna. Augot un sapņojot par manu ģimeni, Tu tajā nekad nebiji. Neesmu nekad vēlējusies, lai cita sieviete palīdz audzināt manu bērnu. Plāns bija ģimenē iekļaut mani, bērna tēvu un bērnu – Tevi ne. Un es arī šaubos, ka Tu kādreiz mani esi vēlējusies savā dzīvē. Es šaubos, ka Tu vēlējies būt māte bērnam, kuru neesi dzemdējusi. Varu saderēt, ka Tavā ģimenes plānā ietilpi Tu, Tava bērna tēvs un Tavs bērns – es un mana meita ne. Un es varu saderēt arī par to, ka tad, kad sapņoji par brīdi, kad kļūsi par māti, tas nebija brīdis, kad apprecēsi savu vīru. Esmu diezgan pārliecināta, ka Tu nebiji plānojusi, ka šeit būšu es.
Bet Dievam ir pašam savi nākotnes plāni, par kuriem mums nav ne jausmas, bet, kad mana mazā ģimene pajuka, es zināju, ka Tu atnāksi.
Manās domās Tev bija jābūt briesmīgam nezvēram, un mana meita nekad nevēlētos, lai Tu par viņu rūpējies – nekad! Es vēlējos, lai Tu esi nepievilcīga, un lūdzos, lai mana meita Tevi nekad nevēlētos satikt un lai viņas tētis zinātu, ka viņš pieņem tikai otru labāko variantu.
Un tad parādījies Tu.
Kad es pirmo reizi Tevi satiku, es sapratu, ka Tu nebiji tāda, kādu es Tevi iedomājos, un sāpju lēkme no greizsirdības pārņēma visu manu ķermeni. Tev bija jābūt briesmīgai – atceries? Bet Tu nebiji – Tu biji pārsteidzoši skaista. Tev bija jābūt ļaunai, vecai sievietei, atceries? Bet Tu nebiji – Tu biji jauna, skaista sieviete.
Mani plāni bija izjaukti.
Tavā sejā es redzēju, ka Tev satikt mani bija tikpat sāpīgi, cik sāpīgi tas bija man. Mana sirds atmaiga vienā mirklī. Tavs jaukais smaids! Es plānoju Tevi ienīst no visas sirds. Kāpēc Tu izjauci manu plānu?
Es gribēju uz Tevi apvainoties, bet Tu to padarīji neiespējamu, un es ātri vien kļuvu Tev pateicīga.
Tu esi pieņēmusi mūsu meitu no paša sākuma, un bez nosacījumiem esi mīlējusi gan viņu, gan viņas tēvu – tā ir īsta dāvana mums visiem. Tu esi iesaistījusi mūsu meitu visā, ko Tu dari un likusi viņai justies mīlētai un pieņemtai. Tu nostādīji viņas attiecības ar tēvu augstāk par savējām – un tikai drosmīga sieviete zina, kā to izdarīt ar tādu eleganci.
Tad, kad mēs šķīrāmies ar Tavu vīru, es zināju, ka būs brīži, kad manai meitai mani vajadzēs, bet es nebūšu tur. Es esmu pateicīga, ka Tu vari būt tajā vietā.
Tu esi respektējusi manu vietu no sākta gala. Es novērtēju, ka Tu vienmēr apjautājies man, vai Tu pieņem pareizos lēmumus attiecībā uz mūsu meitu. Tā ir ļoti reta parādība, kad māte un pamāte raksta viena otrai, lai atgādinātu, ka viņas mīl un respektē viena otru. Tu esi dāvana.
Es apsolu, ka vienmēr respektēšu Tavu ieguldījumu mūsu meitā. Es apsolu, ka nekad nesamazināšu Tavu lomu viņas dzīvē un nekad nelikšu Tev justies tā, it kā Tu nebūtu viņas māte. Lai arī situācija, kas ir starp mums, ir mierīga, es lūdzos, lai mūsu meita nekad nenonāktu tādā situācijā, bet, ja tā arī notiks, es apsolu viņai šo rādīt kā piemēru brīnišķīgai ģimenes savienībai.
Dārgā sieviete, Tu esi rets un skaists dimants.
Lai Dievs Tevi svētī un es mīlu Tevi.
