“Viņi nepazīst mani kā cilvēku. Viņi nepazīst mani kā māti. Viņi nezina manus bērnus. Viņiem nav ne jausmas, ko es apprecēju, pirms mani bērni piedzima. Un viņi nezina, kāda iemesla dēļ mana laulība izjuka. Viņiem nav ne jausmas, cik grūti būt vientuļai mātei.”
Cilvēkiem ir ļoti viegli spriest par citiem pēc jebkuras vienas situācijas. Bet patiesība ir tāda, ka šī situācija nevar parādīt visu ainu.
“Man ir ļoti grūti, kad mani nosoda. Dažreiz es varu kontrolēt savus bērnus, bet dažreiz es nevaru. Dažreiz viņi klausās mani, bet dažreiz ne. Dažreiz es varu tikt ar viņiem galā, bet dažreiz man nolaižas rokas.”
Sava ieraksta beigās Elija atgādina cilvēkiem par pacietību, par to, ka jums ir jābūt atturīgākiem savos novērtējumos, lai citus neievainotu.
Šis stāsts patiešām liek padomāt par to, cik bieži mēs esam pārāk virspusēji…
