Vai es izbaudu, ka esmu vajadzīga? Dažreiz – protams, bet tas bieži ir nogurdinoši. Bet nav paredzēts to izbaudīt visu laiku. Tas ir pienākums. Dievs mani padarīja par viņu Mammu. Mans vīrs kādās garākās brīvdienās neticēja savām ausīm, cik bieži izskanēja vārdi „Mammīt. Mammīt. Mammīt!” „Vai tā ir vienmēr?” viņš jautāja, nespēdams noslēpt savu pārsteigumu. „Jā. Visu cauru dienu, katru dienu. Tas ir mans darbs.” Un man jāatzīst, ka tas ir pats grūtākais darbs, kāds man jebkad bijis.
Man kādreiz bija laiks. Laiks sev. Tagad mani kāju pirksti alkst mīlestības. Mans krūšturis liekas savādāks. Manas loku šķēres laikam vispār vairs nedarbojas, es nezinu. Es nevaru ieiet dušā bez vērotājiem. Esmu sākusi lietot acu krēmu. Tas ir pierādījums manam mātes stāvoklim. Pierādījums, ka kādam mani vajag. Ka tagad kādam mani visu laiku vajag. Kā pagājušonakt…
Pulksten 3 no rīta es izdzirdēju mazus solīšus ienākam guļamistabā. Es gulēju nekustoties, knapi elpojot. Varbūt viņš tomēr aizies atpakaļ uz savu istabu. Kā tad!
„Mammīt”.
„Mammīt?” jau nedaudz skaļāk.
„Jā”. Es knapi čukstu.
Viņš apklust. Viņa lielās acis spīd mēnesgaismā.
„Es tevi ļoti, ļoti mīlu.”
Un viss, viņš ir prom. Aizgājis uz savu istabu. Bet viņa vārdi joprojām atbalsojas. Ja es varētu šos vārdus sagrābt un apkampt. Viņa samtainā balss izčukstēja vislabākos vārdus pasaulē. Es tevi mīlu. Uz manām lūpām parādās smaids un es lēnām izelpoju un ļauju šiem vārdiem nogulsnēties manā sirdī.
Kādu dienu tas mazais zēns būs liels vīrs. Un nebūs vairs saldo vārdu, kas teikti man mīļuma stundās. Būs tikai krācošais vīrs. Es gulēšu mierīgi, neraizējoties par slimu bērnu vai raudošu mazuli. Tās būs tikai atmiņas. Šie gadi, kad esi kādam vajadzīgs, ir nogurdinoši, tomēr īslaicīgi. Man jābeidz sapņot par to „kādu dienu”, kad dzīve būs vieglāka. Jo, patiesību sakot, dzīve var būt būs vieglāka, bet tā nekad nebūs labāka par šodienu. Par šodienu, kad es jūtu divas rokas cieši apskaujam mani. Šodiena ir perfekta. „Kādu dienu” es varēšu iet uz pedikīru un nomazgāties vienatnē. „Kādu dienu” es dabūšu sevi atpakaļ. Bet šodien es atdodu sevi visu, un es esmu nogurusi, netīra un TIK ļoti mīleta, un man jāiet. Kādam mani vajag.
