Kiš miš

Stāsts par to, kā viens auksts ziemas vakars krasi mainīja manu dzīvi!

Sākotnēji zināju, ka iegādāšos divistabu dzīvokli, jo pēc laulības piedzims bērni un vienistabas dzīvoklī vietas acīmredzami nepietiks. Man paveicās ar darbu, saņemu pienācīgu algu…

Mans priekšnieks man vienmēr ir palīdzējis visā un atbalstījis. To pašu viņš domā arī par dzīvokli. Patiesībā viņš man piedāvāja šo te dzīvoklīti, kuru es vēlāk nopirku. Viņa draugi pārcēlās uz citu valsti un šī iemesla dēļ pārdeva dzīvokli. Un par ļoti labu cenu. Dzīvoklī iemīlējos uzreiz, diezgan plašs un ērts. Reizēm mūsu mājas kāpņu telpā satieku mazu meiteni, viņa parasti izskatījās nekopta…

Es mēdzu viņai bieži kaut ko pagatavot ēst.. Tā mēs ar viņu sadraudzējāmies. Šīs meitenes vārds bija Maša, viņa dalījās ar mani skumjā stāstā par savu dzīvi. Izrādās, ka viņas ģimenē viss bija kārtībā, līdz māte pameta šo pasauli. Tēvs pēc sievas zaudēšanas atrada sev jaunu sievieti, kurai bija savi bērni. Šie bērni bija vecāki par Mašu, tāpēc viņi Mašu pastāvīgi aizvainoja un ierobežoja visā. Bet es nezināju, kā es varētu viņai palīdzēt.

Tad es satiku savu vīrieti un savā jaunajā dzīvoklī pārnācu ārkārtīgi reti. Patiesībā šī iemesla dēļ man arī nebija iespējas redzēt Mašu.. Mans draugs savos nodomos bija ļoti nopietns. Viņš nekavējoties iepazīstināja mani ar savu ģimeni, un tad jau viņš sāka domāt par laulību. Reiz es atnācu uz savu dzīvokli un ieraudzīju Mašu sēžam pie manām durvīm.. Ārā bija ļoti auksta ziema, un meitene bija plānā rudens jakā un vasaras kedās. Es biju šokēta.. Maša ar asarām lūdza ienākt mājās pie manis. Protams, es meiteni ielaidu, pabaroju, nomazgāju un noliku gulēt. Tajā vakarā mana māja, šķiet, sāka mirdzēt pavisam citās krāsās, man kļuva daudz ērtāk, un es sapratu, kā man dzīvē tomēr pietrūkst…

Es paņēmu klausuli un sazvanīju savu vīrieti un palūdzu, lai viņš nāk pie manis. Viņš atsteidzās un es viņam izstāstīju visu stāstu par Mašu no paša sākuma. Noklausījies visu, viņš man teica, ka man steidzami jākļūst par viņa sievu, un tad mēs varēsim adoptēt šo te meiteni. Ātri sapratām kas un kā un sākām vākt visus adopcijai nepieciešamos dokumentus. Gadu vēlāk mums ar Maksimu piedzima dēliņš. Maša viņu ļoti mīlēja! Tagad viņš Mašu nekur neatstāj pat ne uz minūti.. viņš spēlējas ar viņu.

Un mēs ar vīru esam priecīgi, ka tad pieņēmām pareizo lēmumu un paņēmām pie sevis Mašiņu.

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *