Kā vēsta portāls jauns.lv, dati liecina, ka Latvija pēc alkohola patēriņa vidēji uz vienu cilvēku gadā ierindojas pirmajā vietā pasaulē! Ne sētnieks, ne politiķis, ne ārsts, ne celtnieks nav pasargāts no alkohola atkarības slimības. Narkologs Mārtiņš Ennītis intervijā portālam Jauns.lv pastāstīja, ka alkoholisms var skart gan visu profesiju, gan visu statusu cilvēkus.
Raksturojot alkohola izplatību Latvijā, viņš teica: “Tā noteikti nav margināla problēma.
Esam pirmajā vietā pasaulē
To mēs ļoti skaidri redzam vienkārši izprotamos datos par absolūtā alkohola patēriņu vidēji uz vienu iedzīvotāju gadā. Šogad mums šis rādītājs ir visaugstākais visā pasaulē! Mēs ieņemam šo augsto pozīciju. Šis skaitlis tiešām konkrēti parāda [problēmas izplatību].”
Latvija vienmēr bijusi vienā no visaugstākajām pozīcijām šajā jomā. “Šogad sanācis, ka Latvija ir pirmajā vietā.”
Vidēji gada laikā izdzer 12,7 litrus absolūtā alkohola
Dati liecina, ka Latvijā viens cilvēks vidēji gadā izdzer 12,7 litrus absolūtā alkohola. (Health risks – Alcohol consumption – OECD Data).
“Ja mēs to mērām dažādos citos alkohola atšķaidījumos, tie ir vairāki nekā 30 litri 40% alkohola, bet vīnos un alos tie ir simtiem litru.” Aprēķini veikti par visiem Latvijas iedzīvotājiem, sākot no 15 gadu vecuma.
Daļa iedzīvotāju pandēmijas laikā dzēra vairāk
Kāpēc alkohola patēriņš Latvijā ir tik liels un šogad esam ieņēmuši pat pirmo vietu pasaulē? “Paskaidrot ar cēloņsakarībām to ir ļoti grūti. Lai pierādītu cēloņsakarības, ir nepieciešami prospektīvi pētījumi gadu laikā. Var saredzēt tikai saistības.
Protams, nevaru noliegt, ka manā praksē ir pacienti, kas apgalvo, ka pastiprināti sākuši lietot alkoholu kovida pandēmijas laikā. Bet, skatoties datus un pīķus absolūtā alkohola patēriņā, redzam, ka pieaugošā tendence bija jau pirms pandēmijas.
Eiropieši alkoholu lieto vairāk
Par iemesliem es varu izteikt tikai savu subjektīvo viedokli. Var redzēt, ka topu augšgalā ir Eiropas valstis. Tas parāda to, ka eiropiešiem kopumā ir labāka spēja metabolizēt alkoholu nekā Āzijas valstu iedzīvotājiem.
Viens no faktoriem, kas ietekmē lielo alkohola patēriņu, ir ģenētiskais, bioloģiskais faktors. Jo lielāka panesamība, jo vairāk alkohols ietekmē domāšanas procesu, smadzeņu darbību, respektīvi, ir lielāka iespēja kļūt atkarīgam.
Nedrīkstējām dusmoties un baidīties
Otrs faktors ir saistīts ar to, ka manā skatījumā alkohola atkarība ir arī attiecību slimība pašā pamatā. Padomju režīmā un līdz ar to ģimenes vidē ir bijušas aizliegtas tādas jūtas kā dusmas, aizvainojums, neapmierinātība, bailes.”
Līdz ar to bieži vien pat ģimenēs cilvēki nepauž savas sajūtas, grūtības un neapmierinātību. Tas veicina alkohola lietošanu, kas ir reakcija uz neatrisinātiem konfliktiem un grūtībām attiecībās. “Postpadomju mantojums, manuprāt, ir ļoti svarīgs faktors.”
Iedzeram katrās ģimenes svinībās
Vēl viens iemesls ir tradīciju mantojums – bieži vien mūsu ģimeņu un draugu svētkos un saietos alkohola lietošana ir ļoti normalizēta. Tas attiecas arī uz augsta riska lietošanu. Tas nozīmē, ka mums ģimeņu un draugu svinībās liekas normāli lietot daudz alkohola, tostarp stipros dzeramos.
“Tieši tā. Pēc Pasaules Veselības organizācijas vadlīnijām augsta riska lietošana ir vairāk nekā 60 grami absolūtā alkohola, kas ir aptuveni 3 alus kausi, 4-5 vīna glāzes vai 4-5 stiprā alkohola kokteiļi vienā lietošanas reizē.”
Diemžēl mūsu tradīcijās šāds alkohola patēriņš novērots ļoti bieži.
Bērni iemācās viesībās dzert alkoholu
Ārsts piekrita, ka šāda bieža alkohola lietošana atstāj negatīvu ietekmi uz jauno paaudzi. Ja mēs kā vecāki esam uzauguši vidē, kur alkohols vienmēr bija klātesošs uz svinību galda, tad ir ļoti iespējams, ka mēs tādu tradīciju ieviesīsim arī savā ģimenē, kā arī nodosim to tālāk saviem bērniem.
“Bērniem ar vārdiem īsti neko nevar pateikt. Vārdi viņiem iet pa vienu ausi iekšā, bet pa otru – ārā. Tieši vecāku piemērs strādā. Bērni pamatā imitē savus vecākus gan aizsardzības mehānismos, gan tradīcijās.”
Mājās piedāvā iedzert jau 16 un 17 gadus veciem pusaudžiem
Turklāt, ja alkohols atrodas uz galda katrās ģimenes viesībās, ir lielāka varbūtība, ka bērns to pagaršos un sāks lietot agrāk, nesagaidot pilngadību. “Ne tikai lielāka iespēja, ka pagaršos, bet ļoti bieži ģimenēs piedāvā alkoholu vecākiem bērniem pirms pilngadības sasniegšanas.”
Dažkārt pusaudžiem jau 16 un 17 gadu vecumā piedāvā iedzert, kad visa ģimene sēž pie svinību galda. “Tā ir daļa no lietošanas kultūras, lietošanas normalizēšanas.”
Pandēmijas stress veicināja alkohola lietošanu
Turklāt daļa narkologa pacientu saka, ka pandēmijas laikā pastiprināti lietojuši alkoholu. “Patiesībā es šobrīd pats personīgi to novēroju, tas ir mans subjektīvais viedoklis. Tam nav statistiski pierādītu datu, bet tādu tendenci es varu novērot.
Protams, ne jau pandēmija vien ir atkarību izraisošs faktors. Jāatceras, ka atkarība ir biopsihosociāla saslimšana.” Tā ietver ar bioloģiju, ķermeni, ģenētiku saistītas nianses. Tāpat nozīmīga ir audzināšana un vide.
Pandēmijas laikā vides faktori (nedrošība, palielinātais stress) varētu būt viens no aspektiem, kas veicināja pastiprinātu alkohola patēriņu. “Bet tas ir viens no faktoriem. Pandēmijas laiks varētu būt kā katalizators kopā saliktiem puzles gabaliņiem līdz bīstamai lietošanai.”
Ne sētnieks, ne politiķis nav pasargāts no alkoholisma
Narkologs skaidroja, ka salīdzinoši biežāk alkoholu lieto vīrieši. “Visā pasaulē tas ir aptuveni vienādi. Attiecība ir no 1:5 līdz 1:3 vīriešu pusē. Ja mēs runājam par pacientu portretu, tas var būt pilnīgi jebkāds cilvēks. Ne sētnieks, ne politiķis, ne ārsts, ne celtnieks nav pasargāts no šīs slimības.”
Alkoholisms var skart gan visu profesiju, gan visu statusu pārstāvjus. “Atgādinu, ka saslimšana ir biopsihosociāla. Tā ietver ģenētisku komponenti, ar audzināšanu saistītus mehānismus un vidi, tostarp, cik normāli ir lietot alkoholu, kādas ir tradīcijas un kāds ir apkārtējais piemērs.”
Visbiežāk palīdzību meklē pusmūžā
Runājot par pacientu vecumu, ārsts norādīja: jo ilgāk smadzenes ir pakļautas toksiskās vielas ietekmei, jo lielāka iespējamība attīstīties slimībai. Visbiežāk pacienti sāk interesēties par veselību šajā jomā vecumā no 35 līdz 45 gadiem.
Tas saistīts ar dažādiem faktoriem. “Bet, ja atceramies biopsihosociālo modeli, tad zinām, ka pusaudžu un jauno pieaugušo vecumā cilvēka smadzeņu elastības spējas ir labākas. Arī veidi, kā risināt grūtības, problēmas, būt attiecībās, ir elastīgāki. Tāpat aizsardzības mehānismi ir vairāk elastīgi. Tie nav tik ļoti iestrēgstoši.
Pakāpeniski kļūst arvien grūtāk
Svarīgi atcerēties arī vielas kumulatīvo (pieaugošo, uzkrājošo) toksisko efektu uz smadzenēm. Ja runājam par atkarības kritērijiem, riska pazīmēm, tad pieaugoša tolerance (spēja panest noteiktu alkohola daudzumu) var veidoties tikai laika gaitā. Abstinence jeb paģiru sindroms attīstās pakāpeniski.”
Laika gaitā var samazināties cilvēka spēja kontrolēt alkohola lietošanas biežumu un vienā reizē uzņemto daudzumu. Tāpat var parādīties kompulsivitāte – neskatieties uz grūtībām, problēmām un pat nevēlēšanos lietot alkoholu, cilvēks jūt kompulsīvu tieksmi dzert. Viņš gribētu nelietot, taču nespēj to vairs kontrolēt.
Pirmajā vizītē mēdz uzpušķot situāciju
Ennītis paskaidroja, ka alkoholisma slimībai raksturīgs noliegums. Jāņem vērā, ka toksiskā viela iedarbojas uz cilvēka spēju racionāli domāt.
“Parasti pacients pieņem lēmumu griezties pēc palīdzības, jo ir kaut kādas sociālas sekas vai sekas attiecībās, retāk ir bažas par veselību. Protams, pašā vizītes sākumā parasti pacienti ir ļoti piesardzīgi un nejūtas droši un pārliecināti būt atklātiem kaut vai pret sevi.
Bilde pirmajā vizītē mēdz būt uzpušķota. Ne tāda, kāda tā ir patiesībā. Bet laika gaitā sadarbībā ar ārstu pacients uzdrošinās pats saprast un pieņemt to, kāpēc ir ieradies. Parasti ir kādi sarežģījumi, grūdiens, kas palīdzēja pieņemt lēmumu piezvanīt speciālistam un pieteikties vizītei.”
Saņemot draudus par šķiršanos vai darba zaudējumu, meklē palīdzību
Smaga šķiršanās vai darba zaudēšana ir diezgan smagas alkohola lietošanas sekas. “Parasti tie ir draudi līdz tam. Protams, situācijas var būt pilnīgi dažādas.
Arī cilvēka domāšanas modeļi un normas ir dažādas. Viens sāks identificēt grūtības, kad tiešām būs zaudējis darbu un ģimeni, bet cits pārdzīvos jau kādu mazāk nopietnu notikumu, kas atvēris acis. Tas ļoti bieži saistīts ar normām, kas valda ģimenē.”
Bērnības sāpīgā pieredze var traucēt saskatīt savas problēmas
Piemēram, ja cilvēka bērnībā ģimenes locekļi un apkārtējie lietojuši alkoholu, tad viņam var likties normāli, ka arī viņš bieži lieto alkoholu.
Bērnībā piedzīvotais, piemēram, vecāku strīdi, ignorēšana, bīstamas situācijas, kas saistītas ar alkohola lietošanu, bieži vien rezultējas ar to, ka pacients nesaredz bīstamību savā alkohola lietošanā, lai gan no malas redzams cits skatījums, ārsts sacīja.
