Nesen manā mājā ievācās jauns kaimiņš. Vispār kaut kā sanāca tā, ka manā ēkā dzīvo gandrīz tikai pensionāri, un tur īsti nav ar ko runāt.
Nav tā, ka es patiešām vēlētos draudzēties ar visiem saviem kaimiņiem, bet dažreiz es vienkārši vēlos ar kādu pārmīt vismaz dažus vārdus. Tāpēc, kad Linda pārcēlās pie mums, es biju ļoti priecīgs.
Mēs ar viņu bijām viena vecuma, un tad izrādījās, ka skatāmies apmēram vienus un to pašus seriālus un abonējām vienus un tos pašus emuāru autorus.
Vispār mēs sākām kontaktēties. Ne pārāk bieži, bet tā – kā draugi. Uzreiz teikšu, ka Linda kā meitene mani neinteresēja.
Jā, viņa ir dzīvespriecīga un jauka meitene, bet kaut kā ne mana tipa. Turklāt es jau sen biju iemīlējies vienā no savām draudzenēm. Tikai tā meitene man nepievērsa uzmanību līdz noteiktam laikam..
Un tad kādu vakaru es atgriezos no darba un ieraudzīju Lindu stāvam netālu no ieejas un mēģinot atvērt durvis, turot rokās milzīgu kasti.
- Ļauj man palīdzēt! – es ierosināju. – Spriežot pēc izskata, smaga kaste..
“Jā, paldies,” kaimiņiene atbildēja, smagi elpojot. – Tās ir grāmatas.
Es paņēmu viņas kasti, kas patiešām bija smaga, un palīdzēju viņai to aiznest uz dzīvokli.
– Vai tas ir vienīgais, ko nest, vai ir kaut kas cits? – ES jautāju.
Linda nopūtās.
“Tur lejā ir vēl pāris kastes,” viņa atklāja.
“Es Tev palīdzēšu bez problēmām,” es teicu.
Es ienesu kastes dzīvoklī un grasījos doties mājās, bet Linda ieteica kopā noskatīties filmu un iedzert alu.
ES piekritu. Pasēdējām pāris stundas, papļāpājām, un tad es devos mājās.
Pēc tam vairāku mēnešu laikā vēl pāris reizes palīdzēju kaimiņienei ar sīkumiem. Man nebija grūti. Nu, padomājot, kāpēc gan nepalīdzēt vientuļai meitenei. Bet Linda acīmredzot tam piešķīra lielāku nozīmi, nekā es biju gaidījis..
Un pirms mēneša es beidzot pievērsu meitenes uzmanību, kura man patika apmēram divus gadus. Bet pirms tam, mēs runājām vienā kompānijā. Un tad likās, ka kaut kas sāk beidzot virzīties.. Viņa piedāvāja man aiziet uz kino.. es protams piekritu!
Iznākot no ieejas es uzdūros Lindai. Sasveicinājāmies, un tad es atvainojos un teicu, ka kavēju. Viņa redzēja, kā es iekāpu Madaras mašīnā un braucu prom.. Tālāk seko pats nepatīkamākais..
Raksta turpinājumu lasiet nākamajā lappusē!
