Visās Latvijas pludmalēs tiek pamanīts, kas ļoti nepatīkams un iedzīvotāji redzot to ir ļoti samulsināti. Cilvēki ir satraukti par redzēto un neslēpj domas.
Krasta līniju veido nogulumu uzkrājumi, tostarp smiltis, grants, oļi un citi materiāli. Turklāt pludmalē var būt arī organiskas vielas, piemēram, gliemežu veidoti gliemežvāki.
Viena no svarīgākajām pludmales funkcijām ir nodrošināt barjeru pret spēcīgu viļņu spēku, tāpēc tiek veidotas mākslīgās pludmales. Bieži vien pludmalē var atrast derīgo izrakteņu atradnes, kas sastāv no maziem iežu vai minerālu fragmentiem.
Akcentē faktu, ka šogad par Baltijas jūras piekrastes tīrības uzturēšanu uzņēmās atbildību par Baltijas jūras piekrastes tīrību, kas aptver gandrīz 30 kilometrus Jūrmalā un Liepājā, kā arī ļoti apmeklētajā Vakarbuļļu rajonā Rīgā. Zīmīgi, ka šovasar pilsētvides sargs sekmīgi iznīcināja pamatīgus 435 tonnas atkritumu tikai no Jūrmalas pludmalēm.
Purvņiskis arī uzsver, ka saskaņā ar ES noteikumiem apmierinošu piekrastes teritoriju stāvokli nosaka atkritumu klātbūtne, kas nepārsniedz 20 vienības uz 100 metriem. Šobrīd kumulatīvie atkritumi Latvijas piekrastē ir 375 vienības uz 100 metriem, salīdzinot ar vidēji 229 vienībām pērn.
Purvinskis atzīmē, ka atkritumu monitoringa rezultāti kalpo kā sabiedrības un tās uzvedības atspoguļojums. Latvijas piekrastes teritorijas ar augstāko piesārņojuma līmeni var skaidrot ar ievērojamu iedzīvotāju skaitu, jo lielākā daļa šajās pludmalēs atrasto gružu ir apmeklētāju neuzmanības rezultāts.
