Mēs zaudējām nozīmīgu personu, kura bija būtiska Latvijas sabiedrībai. Viņš bija izcils cilvēks, kurš tika atzīts ar diviem starptautiskām apbalvojumiem.
Man bieži gadās sapņot par tiem, kuri ir aizgājuši no mūsu pasaules, īpaši tuviniekiem un draugiem. Viņi parādās manās sapņu ainās ar spēcīgu vēlēšanos nodot kādu svarīgu ziņu vai padomu. Taču, neskatoties uz viņu klātbūtni, viņi parasti klusē, atstājot man jēgpilnas zīmes vai simbolus, kas man liek domāt, ka viņi cenšas man ko pateikt. Dažreiz man šķiet, ka viņi runā, taču to vārdi tiek izteikti bez jebkādām lūpām kustībām, un es dzirdu tos, it kā tie nāktu no iekšējās skaņas.
Es atzīstu, ka man ir ticība, taču es neiedziļinos fanātismā. Mūsu ģimene ir daļēji reliģioza – visi esam kristīti, cenšamies izvairīties no grēkiem, laiku pa laikam apmeklējam baznīcu un ievērojam kristīgās svētkus un gavēņus, kā to prasa mūsu ticība.
Tomēr mēs arī patiesi ticam, ka mūsu mirušie tuvinieki var sazināties ar mums caur sapņiem, lai sniegtu kādu ziņu, brīdinātu vai dotu padomu. Mēs attiecamies pret šiem sapņu vizītiem ar cieņu un piesardzību, jo esam pārliecināti, ka mirušie spēj sniegt tikai labvēlīgus ieteikumus un padomus.
Manā pieredzē nekad nav bijis gadījies, ka mani tuvinieki manās sapņu vizītēs uztrauc veltīgi vai nesniedz nekādu ieguldījumu. Viņu klātbūtne vienmēr ir bijusi noderīga un nozīmīga. Šādas sapņu tikšanās vienmēr ir jāņem vērā un jācenšas saprast.
12. aprīlī mēs zaudējām latviešu filozofu, Latvijas Universitātes profesoru un Latvijas Zinātņu akadēmijas biedru Igoru Šuvajevu.
Kā akadēmiķis, Igors Šuvajevs ir publicējis 16 monogrāfijas un piedalījies vairāk nekā 50 grāmatu veidošanā, tulkošanā un komentēšanā.
Viņa galvenās pētnieciskās intereses ietver filosofijas vēsturi, biopolitikas jautājumus, ētiku un dzīves mākslas filozofiju, kā arī psihoanalīzi un tās vēsturi Latvijā.
Līdzjūtība šajā laikā!
