Pēc šī te septembrī notikušā incidenta, precīzāk – gāzesvada “Nord stream” sprādziena, kurš notika Baltijas jūrā ir kļuvusi par pavisam nopietnu pārbaudi uzticēšanās līmenim starp Eiropas Savienības valstīm, to izlūkdienesti izvērtēšot, vai dalīties ar informāciju kas palīdzētu noteikt vainīgo
Vairākums ekspertu domā, ka gāzesvadus, kas ved no Krievijas uz Vāciju pa Baltijas jūras gultni, uzspridzinājuši tieši Krievijas izlūkdienesti, lai destabilizētu enerģijas piegādes Eiropai un atriebtos par Rietumu palīdzību Ukrainai pēc Krievijas iebrukuma. Savukārt, Krievija noliedz savu saistību ar sprādzieniem gāzesvadā “Nord Stream”. Sprādzieni notika Baltijas jūras ekonomiskajā zonā, ko kontrolē Zviedrija un Dānija. Zviedrija paziņojusi, ka nav ieinteresēta kopējā izmeklēšanā. Dānija uzskata, ka vēl ir pāragri lemt par to, kā sadarboties. Kas notiks tālāk?
Pierādījumi varētu tikt iegūti detalizētā izmeklēšanā, taču ar tās gaitā atklātiem faktiem ES valstu izlūkdienesti tradicionāli ir bijuši negribīgi dalīties, atzīmē izdevums “Politico”. Pērn izskanējušie apgalvojumi, ka izlūkdienests Dānijā esot atļāvis ASV izspiegot Zviedrijas un Vācijas politiķus, pavairojis neuzticību. “Izlūkošana ir viena no jomām, kur ES progress ir ļoti lēns, jo katrai valstij ir savas aktualitātes,” atzinis Tomass Frīss, izlūkdienestu darbības pētnieks Dānijas Dienvidu universitātē.
Ekspertu ieskatā, izmeklēšanā būtu svarīgi izmantot Dānijas un Zviedrijas kontrolēto slepeno zemūdens sensoru datus, kā arī izlūkošanas informāciju, kas ir starptautiskajiem partneriem, piemēram, ASV un Apvienotajai Karalistei. Sprādzienu vieta – starp Dānijai piederošo Bornholmas salu rietumos, Zviedrijas piekrasti ziemeļos un Krievijai piederošo Kaļiņingradas apgabalu austrumos – tiek uzskatīta par īpaši stingri uzraudzītu Baltijas jūras rajonu, ko regulāri šķērso Krievijas, Zviedrijas un NATO kuģi un zemūdenes.
Kā ziņo Zviedrijas laikraksts “Dagens Nyheter”, dienās pirms sprādzieniem šo rajonu uzraudzīja Zviedrijas kuģi.
Eiropas valstīm tagad jālemj, kā labāk dalīties ar informāciju par šiem notikumiem, lai netiktu kompromitēti nacionālie avoti. Izlūkdienestiem tas ir ļoti jūtīgs jautājums. Prokurors, kas vada Zviedrijas izmeklēšanu “Nord Stream” sprādzienu lietā, jau paziņojis, ka viņa valsts nav ieinteresēta piedalīties tā saucamajā Kopējā izmeklēšanas grupā, ko pārraudzītu ES aģentūra pārrobežu noziegumu izmeklēšanai, jo šis lēmums ir saistīts ar nacionālo drošību. Zviedrijas Drošības dienesta pārstāvis pavēstījis, ka “šajā lietā sadarbojas ar Vāciju un Dāniju”.
Zviedrijas jaunās valdības aizsardzības ministrs Pāls Jonsons paudis bažas, ka Krievija varētu izmantot uzbrukumu cauruļvadam “Nord Stream” kā ieganstu, lai palielinātu savas flotes klātbūtni Baltijas jūrā tuvāk Zviedrijai. Sabotāžas akts Baltijas jūrā aktivizējis debates ziemeļvalstīs par kritiskās enerģētikas infrastruktūras aizsardzību.
